sveikas.
Tātad man maza sāpīte ir. pabeidzu skolu pirms 2 gadiem,izgaju pavāra kursus, nakamā gada sākumā atradu darbu uz sezonu, kad beidzas sezonas darbs meklēju citus darbus,bet tā arii neatradu,tad nu lūk esmu no mazas pilsētinjas tāpēc arī grūti atrast darbu, seit darbu var atrast,ja tev ir baigā pieredze vai caur pazīšanos. BET lielākā problēma ir tāda, ka vasara jau mamma sāka čakarēt galvu ,ka neko nedaru sēžu mājas un dzīvoju vinai uz kakla, cik tad ilgi pa vinjas naudu ēdīšu un dzivošu vinjas dzīvokli, vinja saka,lai braucu līdzi uz ārzemēm kopā ar viņas strādāt. Bet neesmu gatava doties prom, bus grūti man tur kko padarīt,ja būšu piespiesta, negribu katru dienu raudat un domāt kaut atrak paietu tie 2 menesī un varetu braukt atpakaļ. bet īstas garantinjas jau nu nav ka tiešam tur aizbrauktu un dabūtu darbu. Pašai jau ir stulbi,ka dzivoju uz kakal bet nav jau taa,ka nemekletu un nedomatu ko darit lietas labā. šogad iespējams tikšu atakal tajā sezonas darbiņa, bet sāk jau ēst nervus, ka mamma taa čakarē galvu. Cik zinu daudzam meitenem kuras arii pabeigusas skolu neatrod darbu tā nečakarē galvu ,saka ka būs labi un mēģina palīdzēt taj pilsētā atrast darbu. nezinu ko darit, negribas uz ārzemēm īsti braukt, bet laika nekas cits neatliks , kaa braukt ar mammu uz turieni un atstast puis un druagus bez manim :(