Atceros, kad skolā psiholoģiju mācīja, tad tur gudrības definīcija bija apmēram - prasme savas zināšanas izmantot dzīvē. Ja balstos uz šo, tad jā. Esmu atjautīga un savas zināšanas protu pielietot. Bet vai esmu baigi zinoša, analītiski domājoša? Zinoša tā vidēji, bet analītiskā domāšana man nepiemīt. Taču pazīstu cilvēku, kas ir tik zinoši, tik erudīti un izglītoti, bet dzīvē pat naudu uz citu valūtu samainīt nespēj.
Kā arī ir taču tā teorija par 7ņiem vai vairāk ''gudrības'' veidiem. Tagad nevaru atrast, jo nekādu keywords šai teorijai neatceros, bet jā, esmu lasījusi, ka ''gudrību'' var iedalīt fiziskajā gudrībā cilvēki, kas savu ķermeni prot izmantot), muzikālajā gudrībā (ar muzikāliem talantiem apveltītie) un vēl daudzos citos. Tāpēc gudrība laikam tāds nekonkrēts termins.