Sveikas! :)
Vēlos lūgt jums padomu, nezinu kā tikt ar savu problēmu galā.
Lieta tāda, ka man ar mammu attiecības nav diži spīdošas un vispār, tās ir diezgan sūdīgas. Dzīvoju, protams, vēl kopā ar vecākiem, jo mācos vēl 12. klasē. Gandrīz katru dienu man ir jāklausās mātes pārmetumos var visu - es redz tāda un šitāda, man nekas neinteresē, man viss vienalga utt. Viņa vienmēr grib mani izkomandēt, 'uzkāpt uz galvas' , uzspiest savu viedokli, kontrolēt un likt visu darīt tā, kā viņa grib. Viņa reti respektē vai pieņem manu viedokli, jo tas redz ir nepareizs un vispār, viņa visu zina labāk. Es mammai pat necenšos neko stāstīt - kas notiek manā dzīvē, problēmas, labās lietas utt, jo viss vienmēr pārvēršas moralizēšanā. Tad jau es labāk nerunāju vispār. Viņa nekad ar mani nebūs apmierināta, nekad. Protams, es saprotu, varbūt kādreiz kaut kur ir mana vaina vai slinkums, bet lietās, kur varētu uzklausīt arī manu viedokli, viņa to vienkārši neņem vērā. Un nav tā, ka esmu nenormālā ballētāja, kas skrien tik brīvdienās uz klubiem, nemācās un dzerstās tik cik var. Tā nav. Mācos diezgan apzinīgi, izklaidēties arī dodos, bet viss ir normas robežās.
Man vienkārši ir apnicis klausīties pārmetumos, tajos briesmīgajos tekstos, kas man liek justies slikti un tajā, ka mani vispār neņem vērā. It kā es būtu 8 gadīgs bērns, kas neko nesaprot. Esmu mēģinājusi ar viņu par to runāt, labi.. vienu reizi varbūt viņa to saprot un saka, ka labosies, bet pēc nedēļas viss sākas atkal no jauna.
Varbūt nedaudz nesakarīgi sanāca, bet ceru, ka domu saprotat. ;)
8
