tātad stāsts- ar vienu puisi esam/bijām jau draugi no bērnibas, esam visu ko kopā darījuši,viņš zin mani no visādam šķautnem,stiķus un niķus.. arī kopā visam kam esam izgājuši caur.. pienāca bridis,kad man bija ļoti smags laiks dzīvē, uzzināju,ka viņš ar kādu manu paziņu bija pārunājis lietas, kas mani taja laikā nomāca un prasijis padomu kā viņam taka rīkoties, tajā bridi man visa bija par daudz un es viņu sadusmojos,par to ,ka viņš visas tas lietas bija parrunajis ar to meiteni( tgd skatoties, zinu,ka strids bija mulkigs un par neko, mana vaina) tad mēs ari par to sastridejamies un kādu laiku vsp nerunājam, nesatikāmies.. līdz mani musu kopigs draugs uzaicinaja atpusties pie jūras.. sakuma sasveicinājamies, bet isti neko nerunājam.. visu dienu čillojam, it kā kko drusku pajokojām, nu ta normali.. vakara gaitā man zvanija telefons, pacēlu un pagaju prom no draugiem,lai varētu normāli parunat.. pēc brizha skatos, ka vinsh man seko.. panāk mani un prasa, ar ko es runāju.. pabeidzu runat un prasu viņam kas par lietu.. vins tads nerunigs, saka,ka grib jau kadu laiku man kko pateikt, bet nevar sanemties, taja bridi sapratu uz ko tas viss velk, bet kka sanaca, ka draugi mus iztrauceja un vins neko nepateica.. ta ari vakars beidzas un ar tiem pasiem draugiem izdomajam, kkad tuvakaja laika sarikot pirti.. bet kad bijam pirti, tads vins visu laiku kolijas manai draudzenei virsu un pie manis pat nepienaca. Pec tas pirts aizbraucu majas un vins man saka sutit divainas iszinjas, saka visadas lietas parmest, apm. ka es vinu ignorejot visu laiku un nepieversot uzmanibu, un tad ta ari paprasiju kas par lietu, un ja vins neatbildeja, teica,ka nezin kas vinam esot bijis uznacis, un,ka nesaprot kas ar vinu notiek.. pec tas reizes sanaca vel dazadas lidzigas situacijas lidz kontakts pamazam pazuda un mes kadu laiku netikamies, vins parcelas uz rigu (es esmu no mazpilsetas) un ari netikamies.. peksni vins vienu dienu atbrauc neno sa nenota pie manis ciemos, ieprieks nebridinot.. neko izsmejamies par vecajiem laikiem, runajam, vins ari dazadus komplimentus un ta ari skiramies un kops ta laika nevaru izmest vinu no galvas. Domas tikai gar vinu un esmu sapratusi,ka man vins patik, bet ir pagajis ilgs laiks kopsh visiem tiem notikumiem un es nezinu, vai butu labi vinam pateikt,ka es jutos + mums sobrid ir labas attiecibas un es negribu tas sabojat, es nezinu vai tas,kas vinam bijis vel ir, un man ir loti bail,ka tiksu atraidita, bail tikt sapinatai.. Tatad, ka rikotos Jus? Un piedodiet,ka tik gari, bet gribas viedokli no malas. Liels paldies :)