Tātad vēlreiz, kāda attieksme, prasības ir jūsu vecākiem, radiem, tuviem draigiem pret jūsu otro pusīti? Vai tas ir ietekmējis jūsu izvēli, un cik svarīga viņu attieksme ir jums?
Pēdējā laikā, man ir nomocījis šis jautājums, jo sajutu nelielu spiedienu no apkārtējiem, par to kādam ir jābūt manam draugam/vīram. Pašai arī ir diezgan augstas prasības, itsevišķi pēdējo attiecību rezultātā.
pašā attiecību sākumā mani vecāki pat negribēja ar viņu iepazīties, jo viņs ir krievs un latviski runā minimāli un mums agrāk ģimenē bija tā ka ar tādiem krieviem kuri visu mūzu nodzīvo LV un nezin lat.valodu mēs nekontaktējāmies :D bet nu mīlestība dara savu, pateicu - viss es atvedīšu viņu pie jums!!! un jau pirmajā dienā mamma pateica ka viņš ir ļoti labs un tētis ar tāpat.
brālis biezi brauc ciemos lai kopā patusēt, agrak tā nebija
Mademoiselle, bet vecāki jūt, ja bērna otra puse nav laba vai kā savādāk. mans tētis par vienu manu draugu nebija labās domās, un tad viss izrādijās vairak ka taisnība
Mademoiselle, bet vecāki jūt, ja bērna otra puse nav laba vai kā savādāk. mans tētis par vienu manu draugu nebija labās domās, un tad viss izrādijās vairak ka taisnība
Sesilla
Laikam jau, bet viņa zina, ka esmu stūrgalvīga, ja man tas cilvēks patīk, tad man ir vienalga ko domā vecāki vai draugi, jo es jau esmu kopā ar šo cilvēku, BET neapšaubāmi ir labāk un foršāka sajūta, ka manu otro pusīti pieņem un patīk. Attiecības ar mammu arī uzreiz ir labākas un harmoniskākas.
nu visi jau ir stūrgalvīgi un ietiepjas uz savu, bet zinu daudzus cilvekus , kuriem vecāki ir gribējuši atvert acis , bet tas neizdodas. Tikai tad kad pašam ir nodarīts pāri- saprot!
Es kopš 15 gadu vecuma ceļos pirms vecākiem un pirms savām meitenēm .. parasti esmu tas, kurš taisa brokastis .. nu ko es varu padarīt, ka esmu cīrulis? Nelūgtu celties kopā ar mani vai pirms manis, jo esmu liels puika, kas māk sev uzsmērēt maizītes un tēju uzvārīt ..:D
Bez tam, es vienmēr atrunājos ar tekstu:"Lai jau paguļ, kamēr nav bērnu, kad būs, tad vairs nepagulēs .."
Visiem maniem radiem viņš patīk. Atvedu uz Latviju šovasar un visi bija sajūsmā par to, ka viņš gatavo lieliski, mani visu laiku apčubina un vispār var redzēt, ka mani mīl un es viņu. Gan jau, ka iepazītos kārtīgi, tad arī turpinātu patikt, bet nu mēs jau neredzamies ar maniem radiem.
Maniem vecākiem nekad nav patikuši cilvēki, ar kuriem es izvēlos draudzēties (nerunāju tikai par puišiem draugiem, bet draugiem un draudzenēm vispār). Tādēļ ar maniem nākamajiem draugiem viņi netiks iepazīstināti vispār.
Mans tēvs vienmēr uzskata, ka katrs puisis, ar ko esmu kopā, nav man īstais :D Esmu vienīgā meita, tāpēc droši vien tāda viņa attieksme - ka tik kāds meitiņai nenodara pāri. Pašreizējo draugu viņi ir pieņēmuši, zina arī mūsu biežās nesaskaņas, bet nejaucas, paši tās risinām.
378
