Naktsputniņiem

Reģ: 28.08.2011

Labvakar,negulētājas! Šonakt es te tā prātoju,vai dzīve manāmi neatvieglotos,ja viss,ko saka apkārtējie,tiktu vienkārši laists gar ausīm?(+/- tuviniekus neieskaitam). Piemēram šobrīd,man palēnām sāk atrisināties problēmas,dzīvē beidzot paveicas,bet esmu jau norieta. Neesmu savu darbību saskaņojusi ar cilvēku spēju reaģēt uz šīm pārmaiņām,tikko kā es kotējos augstāk nekā pati jebkad spētu iedomāties, ka to varu, līdzcilvēki nav sagatavojušies šādam pavērsienam un lauza savas šūniņas līdz nelabumam. ''Nu kā viņai tas izdevās? Kas viņā tāds ir? Gan jau būs viltus ceļā sasniegusi.'' Un vēl un vēl daudz cilvēku aprobežotās runas atnāk līdz ausīm. Skaudīgās runas, salīdzināšana ar manu pagātnes ''ES''. Kā ar jums? Laižat gar ausīm, vai ņemat pie sirds? Kā vislabāk pārliecināt sevi, ka šādos cilvēkos nav jēga klausīties?

10.02.2013 02:03 |

dianasun

161

Reģ: 06.09.2011

Vienkārši neklausies, ja ar sirdi jūti ka esi pēlnijusi to, kas tev liek justies laimīgai, tad tā ir tavas dzīves saulainā puse, par kuru tev ir tikai tiesības būt priecīgai. Un nav nekāda daļa gar to ko citi domā.

10.02.2013 02:40 |

Puuce

328

Reģ: 14.10.2012

Laižu gar ausīm VISU, ko aiz muguras aprunā. Interesanti, bet nekad nebūs tā, ka kāds pienāks un aci pret aci pajautās, kas interesē. :) Stulbi.. viņiem :D

Bija tāds teiciens laikam - Suņi rej, bet karavāna iet tālāk...? :)

10.02.2013 02:41 |

Dominika

3350

Reģ: 29.01.2009

Es, piemeram, visu laizhu gar ausim, ko saka apkartejie un uztveru tikai uzslavas. Citu noriesana vai manis aprunashana mani tikai un vienigi motive but vel labakai un veiksimgakai. Uzskatu, ka cilvekiem vispar nav tiesibu vienam otru nosodit un noriet, jo nav zinams, kadu celu tas cilveks dzive ir dzive veicis lai tiktu tur, kur vins ir :)

Protams, ka cilveki ir dazadi un ja vienam pilnigi pie pakalas, ko par vinu runa, tad cits katru vardu pardzivos un to pedejo nav nemaz tik viegli mainit!