Jā, vienmēr var izšķirties. Ar to vajag rēķināties, vienmēr. Atļaušos nocitēt bieži interneta forumos lasītu atziņu: Latvijā sievietei var būt tik bērnu, cik viņa var atļauties izaudzināt viena pati.
Bērns nav lelle, kuru var nolikt malā, kamēr pati sēdēsi lekcijās. Ja viņai ir 20 gadi, tad uz vecmāmiņu, kas mazo vāķīs, cerēt nevar. Mācības + darbs = maz laika savam bērnam. Vai vajag dzemdēt bērnu, kuru pēc tam redzi labi ja miegainu no rīta, un pāris stundas vakarā pēc darba, kamēr pati pārgurusi? Vai to tiešām vajag? Vai tas tiešām būs labākais mazulim?
Tas ir mans viedoklis, Ketlīna varbūt ir pārliecināta, ka varēs apvienot profesiju un bērniņu, varbūt ir vec-vecmamma, kas var palīdzēt, vai labs bērnudārzs tuvumā. Varbūt ir vecāki, kas, ja nu gadās problēmas, var atbalstīt arī finansiāli. Tādā gadījumā, protams, bērns ir lieliska ideja. Par gadiem - man ar vīru ir daudz lielāka vecuma starpība, un nekas :) Tas jau nu gan nav šķērslis.