tiešām pēdējā laikā jūtos kā riktīga neveiksminiece, kāpēc? jo man nav draugu. ok man ir draugs un daži paziņas ar ko parunāties kādreiz, bet ne tādi, ko aicināt kur ārā utt. un es nesaprotu kāpēc man nav draugu un nespēju ar nevienu normāli sadraudzēties. esmu meitene ar savu viedokli un principiem, uzskatu, ka esmu draudzīga un jauka, bet noooo , nekad neviens negrib ar mani draudzēties. es visus brīvdienu vakarus sēžu mājās, jo man nav ar ko kkur aiziet, ar draugu kādreiz izejam, bet tā kā visi viņa draugi ir mašīnu fanāti, tad runā un darbojas tikai ap to, bet ar viņu draudzenēm nez kāpēc neizveidojas kontakts. un stulbākais ir tas, ka es nesaprotu kāpēc cilvēkam, kas visu laiku izgudro visādas lietas un melo, un uzvedas tiešām stulbi, patīk cilvēkiem? runa iet par vienu manu draudzeni, nu jau vairs tik bieži nekontaktējamies, jo man apnika klausīties nepārtrauktā melošānā un likās, ka viņa sāk man kāpt uz galvas. bet viņa visu laiku tiek lūgta uz ballītēm utt. nu nesaprotu, tāpat kā meitenes, kas lamājas un uzvedas jocīgi. tāda sajūta, ka prātā man 30, kaut ir tikai 22 . skolas laiku draudzenes ir pārcēlušās citur un es esmu vnk viena. nesaprotu, vaina ir manī? es atbaidu cilvēkus? kādreiz man bija daudz paziņas ar ko iet tusēties utt, bet tad es pati biju tāda nedaudz savādāka un pat teikt zemākā līmenī, katru nedēļas nogali dzerstījos utt., nu jau kādus 2vus gadus esmu riktīga vienpate, žēl :(
153
