Arī piederu pie tām, kas negrib bērnus, ne tagad, ne vēlāk. Pārējiem meloju, ka nu pēc 30 gan jau, kad būs lielāka stabilitāte un tā, bet patiesībā nekad negribu. Protams, ja sanāktu, sanāktu, abortus netaisītu. Kāpēc negribu? A kāpēc būtu jāgrib...tāpēc, ka sabiedrībā tā pieņemts? Es pēc dabas nekad nevarētu būt mājsaimniece, kas sēž mājās un uztur ģimenes pavardu. Var jau skriet uz darbu un bērnu nogrūst bērnudārziem vai auklēm, bet tad kam to bērnu vispār vajag, ja tu viņu neaudzini un lielāko laika daļu ar viņu nepavadi? Iespējams, ka domāju tā savos 24 gados, vēlāk domas var mainīties, varbūt...