Ja godīgi,es arī nesaprotu šo atsevišķo dzīvošanu. Attiecībās,pat tad,kad jau dzīvo kopā,vienalga ir jādod privātā telpa otram cilvēkam. Precīzāk nodoties katrs kādam atsevišķam hobijam,vakari bez otrās pusītes,kā arī ja viens ir ierubījies datorā,bet otrs grib lasīt grāmatu,vienmēr var vai nu pasēdēt atsevišķās istabās(ja ir tāda iespēja),vai tas,kurš sēž pie datora,uzlikt austiņas. Bija taču vienošanās par kopdzīvi,ja ir vēlme pabūt atsevišķi,tad lai vienojas,ka 4 dienas nedēļā dzīvo kopā,pārējās nē,bet jebkurā gadijumā otro variantu neuzskatu,ka var piekopt cilvēki,kuri plāno kaut ko nopietnu nākotnē,to var sākumā vēl.
Man šķiet,ka autore ir no tiem cilvēkiem,kuri,kad iemīlas vai mīl,tad pazaudē savas intereses/hobijus/draugus,tādā veidā neredzot vairs nevienu citu,kā tikai savu otru pusīti,kas sākumā iespējams ir kā kompliments,bet ar laiku sāk smacēt nost otru cilvēku. Nu nevajag,nevajag pazaudēt sevi attiecībās,lai cik rožaini un skaisti sākumā tas nešķistu. Pēc tam,tad ir šādas situācijas,ka nezin ko darīt,kad noris šķiršanās.
1223
