Kas notiek peec berna piedzimsanas?

Jā, tas man arī ir aktuālais jautājums.

Bet kā noprotu, un cik atceros no māsas bērniem, tad galvenais pabarot ik pa 3h,nomainīt bikses. Un tad jau vari darīt savas lietas. Jo pārējo laiku itkā mazais čuč. :)

Par šo visu, droši vien pēc savas pieredzes pastāstīs meitenes, kas ir mammas.
Taču atcerējos ko man radiniece teica - kad viņai piedzima mazais viņai bija bail (vēl slimnīcā esot) mazo saģērbt, paņemt rokās.. jo bebis maziņšs, trausls..
Viņa parasti saukusi māsiņu, lai mazo saģērbj. Skatījusies cik droši māsiņa, daktere apietas ar mazo un nodomājusi - vai tad nu viņa arī nevar... un iesākusi pati visu darīt:)

Atceros, kad pirmo reizi aizbraucām pie māsas puika - viņam bija kāda nedēļa un man arī bija bail ņemt rokās.. nu tik maziņš un, ja nav saģērbts tad vispār!

Bet nu jau esmu tante 3 foršiem puikām un pieredze arī līdz ar to gana laba! :)

Pirmo mēnesi bija apjukums. Nespēju saplānot savu laiku, laika nepietika nekam. Pēc tam jau viss sakārtojās, bērnam režīms, pašai brīvais laiks. Normālā izskatā biju pēc mēneša. Vēders normāls bija jau pēc dzemdībām

Man liekas, ka pašā sākumā tieši ir vairā brīva laika - jo mazais tikai ēd un čuč.

Vēl atceros no māsas stāstītā - kad mazais jau sāka dzīvoties arī nomodā nevis tikai ēst un čučet viņa reizēm darīja tā - ieliek mazo krēsliņā, ienes vannasistabā un pati iet dušā (tā, lai caru stiklu visu laiku var redzēt mazo)

Ne tikai uz vannasistabu ņem līdzi mazuli, bet arī uz virtuvi, uz WC.
Pašai vēl bērnu nav! Nesen viena draudzene piedzemdēja dvīnīšu un viņa sākumā pirmos divus mēnešus teica, ka aiz garlaicības mājās mirstot nost, jo mazos pabaro, pārģērbj un atkal guļ. Tad nu sāka visādi izmantot brīvo laiku. Protams, vēlāk no tā bija jāatsakās, jo mazās palika aktīvākas un lielāku uzmanību prasīja.

Es savu normaalo izskatu dabuuju loti aatri-veeders bija "savaa vietaa"-nedaudz strijas,bet taas peec laika nemaz nemaniiju vairs...Varbuut viss atkariigs no aadas turgora,bet man tiesaam nekas nenoluka,nekaraajaas uttKruutis noteikti daudz jaamasee,ja baro ar kruuti-to dariija mans viirs:)
Nagus nekraasoju pirms beerniem un nagus nekraasoju tagad-tur nekad nav bijusi probleema!Mana probleema bija taa,ka loti gruuti bija meenesiem ilgi dariit vienu un to pasu...taapeec saaku loti aatri straadaat!Mani lielaakie sveetki bija tiesi tad,kad viirs mani palaida "paganiities"...!:)

Tas viss pieder pie lietas un normālos apstākļos liekas briesmīgi un šausmīgi, bet tajā brīdī un tajos apstākļos tas viss ir normāli un dabiski. :)
Protams - ir apjukums, mazs cilvēciņš, kurš neko nemāk pateikt, parādīt, ja sāk raudāt nesaproti, ko viņš grib - ēst, varbūt pampers pilns, puncis sāp, varbūt karsti vai auksti, man vsp. bija nesaprašana, cik silti jāģērbj, cik ilgi jāēd, cik jāapēd, citreiz vnk. pietika samīļot, lai nomierinātos. Bet nu sākumā ir tāda neliela panika. :)
Man ir un bija arī sākumā ļoti, ļoti mierīgs bērns - gulēja, paēda un atkal gulēja, bet tas stress nosacītais 24/7, kad jāceļas naktī, katru troksnīti dzirdi, kad sāk velties, jāskatās, vai nav uz punča uzvēlies un nenosmok, vai sedziņu uz sejas neuzvelk, cēlos pārbaudīt, vai nav karsti vai auksti. Un jā - klausīties vai elpo. Likās, ka man ir paranoja, bet tā dara ļoti daudzas mammas. Man neprasījās pucēties un krāsoties, arī ķīmisko smaržu dēļ, jo sākumā mazulis mammu atpazīst pēc smaržas, kāpēc mammas smaržas vietā viņam jāosta ķīmija? Smaržas arī ļoti ilgi nelietoju, mazgāju visu ar bērnu veļai domātu līdzekli. Ir bērni, kuri raud gandrīz 24/7, ka nav laika pat gulēt, kur vēl par pucēšanos domāt.
Protams, ka gribas, it īpaši ja nav dabūts arī kādu laiku pirms dzemdībām. Loģiski, ka ar šuvēm nedrīkst. Mēnesi un dažas dienas bija jāgaida, kamēr izkrita pēdējā šuve, nekas nesāpēja un bija ok. :)
Burtiski kā mazais bija laukā, es jau biju tievāka kā agrāk, lai gan gr. laikā pieņēmos svarā par padsmit kg., pēc nedēļas pilnībā savilkās āda uz vēdera, pēc dzemdībām bija tāda nedaudz ļumīga uz punča. Ar krūti barojot kg. nāk nost lēnām. Protams, tas ir ļoti individuāli, vienai sievietei puncis pēc dzemdībām palika tikai nedaudz, nedaudz mazāks. Man pat nekas nebija jādara, lai būtu atkal tieva.

Mana pieredze. :)

nu nav nemaz tik traki mazais jau sakuma parsvara gul ed un kaka :D bet citus nomoca kolikas (vedera pusanas), tad ir traki mazais visu laiku raud un kaskejas, jaaa, ari naktis, un tad paspet tiesam neko nevar! sexu jau tos pirmso 2 men nemaz navar, ok es atsaku jau pec mensa, jo gribejas :D sakuma mazo bij bail njemt rokas, jo tads mazins kunkulits bij, likas ka daru visu nepareizi, bet tas atri pariet :) aptuveni 4-5menesu laika jau izstijos ka parasti! un pec aptuveni 3-4 menesa ari ikdiena bija tada ka ieprieks, braucu uz upi, juru saulojos mazais ena ratinjos cuceja, termos ar putrinju lidz un ta, taka nebij man mazasi skerslis lai ari atpustos!

pirmie mēn bija grūti, negāja ar krūts ēdināšanu, bet es arī visu laiku bija viena ar meitu, tā arī audzinu viena pārsvarā, nebija tā ka guļ un ēd, aktīva bija kopš piedzima un nebija arī tā ka piedzima un pirmo dienu gulēja, pati pārgurusi un bērns blakus nemierīgs. Bija puslīdz ok līdz sapotēja 2mēn vecumā un tad pa naktīm sāka ēst un ļoti ilgi ēda, dažreiz vēl tagad uzēd.
kad jau sāk spēlēties utt,tad jau viss vieglāk paliek, arī pašai gribējās paspēlēties.

tas ir atkarīgs no sievietes, man ļoti patīk bērni un gribu vēl. Protams, žēl kad visu laiku biju un esmu viena ar bērnu.

Atceros ,ka man loti patika staigaat ar mazo ratinos...iipasi ,ja staigaaju kopaa ar kaadu savu draudzeni!Vienmeer tos mazos saliidzinaajaam!:DTomeer tie bija taadi interesanti laiki-taa gaadaasana,ruupeesanaas par to mazo cilveecinu,kurs peec "neilga laika":D izaug tik liels,ka neticaas,ka bijis tavaas miesaas.

Sākumā, pirmās dienas pēc atgriešanās no slimnīcas, bija mājās tāds haosiņš, t.i., viss jauns, jauni pienākumi, nespēju vēl aptvert, ka esmu mamma. :D Bet neteiktu, ka nekam neatlika laika. Gan sakopt sevi paspēju, gan mājās darbiņus padarīt, gan skolai visu izdarīt. ;)
Vēders tāds, kā pirms grūtniecības, atgriezās nedēļas laikā. Svars par kādiem 6-7kg nokritās mēneša laikā, tātad svēru vēl mazāk nekā pirms palikšanas stāvoklī.

Atbildēšu nejēgā plaši, bet izsmeļoši.

Vai nav apjukums?

Kādai varbūt ir, nezinu. Naj jau īsti laika apjukt. Nevari jau tā: vai šodien esmu vēl apjukusi, rīt sākšu rūpēties par bērnu. Man vispār bebe likās baigi interesanta, gribējās pabakstīt un paņurcīt. Pārējie bija šausmās pat to, jo viņa bija tik sīciņa, ka neviens neņēma rokās, kamēr neapvēlās.

Vai tiesam ir ta, la laika nepietiek nekam? (pat nagus uzkrasot)

Nezinu, vai vērts to piebildi par nagiem skaidrot, bet mēģināšu. Nē, tā nav. Laika jau pa lielam ir daudz, jo bērns sākumā daudz guļ, bet reti kurai tā nagu lakošana ir prioritēte. Bez tam, a ko darīsi, ja tev būs mitra un smirdīga nagu laka un sīkais sāks brēkt? Ļausi brēkt vai bāzīsies viņam sejā ar smirdīgiem nagiem? Bet par tādām lietām aizdomājas tikai pēc bērna piedzimšanas, tāpēc nav neklas nosodāms, ja bieži nedzemdējušām sievietēm šķiet, ka dzemdētājas ir slinkas, ka pat nagus nevar uzlakot. bez tam, par tām prioritātēm runājot... kad tas bērniņš gulēs, tev pašai gribēsies gulēt, jo naktīs tomēr izgulēties nesanāk, tāpēc tie nagi un mati paliek otrajā plā.Atceros, ka nelabprāt gāju ārā ar bērnu, jo domāju, ka bāc, tā vietā tik labi varētu pagulēt.

Vai iestajas panika no nezinasanas, ko ar mazuli darit?

Jā. Man liekas, ka katrai kādreiz tas ir gadījies, bet tāpēc ir svarīgi nebūt vienai tajā brīdī - lai ir kāds, kas nomierina vai paņem bērnu, ja galīgi nespēj savākties. Bet tas arī ir tikai normāli, jo tie pirmie mēneši ir nogurdinoši.

Un vel protams, sex – vai gribas, kad un cik?

Tads jau ir individuāli - gribas negribas, cik un kad. Man gribējās.

Un pats pedejais un galvenais – cil ilga laika jus (maminas) atgriezaties normala izskata?

Tas ir kā to ņem. Atkal individu'āli. Kā jau teicu - pirmos mēnešus īpaši nav laika ar to domāt. Vai drīzāk - spēka.

Vai bija gruti nomes pecdzemdibu kg, cik atri saraujas veders utt?

Es nometu ātri, vairāk nekā vajadzēja. Muļķīgs ir uzskats, ka visām ir liekie kg pēc dzemdībām. Ja ietur normālu diētu grūtniecības laikā no tā var izvairīties, bet gēniem arī ir nozīme.
Ar vēderu ir tā, ka, jo ilgāk un biežāk baro bērnu ar krūti, jo ātrāk saraujas vēders.

Jā, tas par elpošanu laikam daudzām - es arī kas skatījos māsas puikas ik pa laikam pārbaudīju vai tiešām elpo..

Bet par vēdera ādu - tiešām nedēļas laikā vēders iegūst iepriekšējo izskatu? Āda paliek tikpat tvirta?

Varbūt arī ne tik foršās lietas pie reizes? Bērni mēdz slimot, mēdz kašķēties, gan mājās, gan sabiedriskās vietās, viņam ir vienalga, cik dienas neesi bijusi dušā un cik ļoti tev gribas ēst vai urīnpūslis jau sprāgst. :D Kādā brīdī ir jāsāk regulāri mati mazgāt, mājas darbi apdarīt, arī mazo svaigā gaisā izvest, iepirkties, traukus nomazgāt, drēbes samazgāt un sagludināt, atpūsties un par bērnu parūpēties. Arī pie kāda speciālista aizvest, ja nepieciešams, manā gadījumā arī ratu stiepšana pa trepēm un brišana pa kupenām, arī lietus laikā ir kaut kur jādodas ar ratiem. Tajā brīdi arī pamani visu no otras puses - cik reizes esi pieturējusi durvis māmiņai ar ratiņiem, palaidusi kaut vai pieklājības pēc pa priekšu, piedāvājusi apsēsties utt.
Nākas gribot negribot iemācīties darīt daudzas lietas vienlaicīgi un būt par cirka klaunu, lai novērstu niķi un būt pietiekoši zinošai kā rīkoties dažādās situācijās, jo bērni mēdz gan vemt, gan aizrīties, gan izdvest dažādas skaņas, jāprot adekvāti novērtēt situāciju - kad un vai nepieciešama mediķu konsultācija un arī tad speciālistu domas mēdz dalīties.
Man izteikti parādījās tāds mammas instinkts, sava bērna dēļ biju un esmu gatava pati neēst un negulēt, kaut vai diennakti pa rokām šūpināt, lai tikai mazais tiek pagulēt. Agrāk biju nikna kā pūķis, ja mani modināja pirms pusdienlaika, tagad nereti priecājos, kad tieku pagulēt tās pašas 3-4 h diennaktī, jo mēdz būt iesnas, kuru dēļ bērnam deguns ir pilnīgi ciet un var nosmakt, kā arī zobiņi nāk ar temp. un kašķiem.

Ance-tiesi taa!Man patika ,kaa teici par nagiem...tas jau arii ,kas kurai mammi svariigaak-atpuusties ,uzkraat speekus,vai kraasot tos nagus...man pietika laiks smuki nogriezt ,apviileet,bet kraasot...?!
Atceros,ka biju loti tieva,jo visu laiku kaut ko dariiju-beerns bija kaa "maasinas kabinets"-strerils!!!Viira maate veel smeejaas,ka taa ir nelaime-dot rokaas beernu sievietei,kuras profesija ir medikis:D

Par vēderu runājot - es kādus mēnešus divus pēc dzemdībām valkāju grūtnieču bikses, jo vēders bija kā 5. mēnesī. Bet pēc tam jau pamazām viss nostājās savās vietās. Tagad, mazliet vairāk kā gadu pēc dzemdībām vēders izskatās vēl labāk nekā pirms grūtniecības, bet tas vairāk tāpēc, ka es pie tā strādāju. :D

Manam mazajam tagd 7 nedeeljas, un tikai tagad paliek vieglaak man:) saakums bij dikti gruuts, nesaprataam abi ar puisi ljooti daudzas lietas, kas pashlaik liekas diezgan pashsaprotamas( bet neviens jau nepiedzimst ar taadaam zinaashanaam). Un tie,kas saka, ka mazs beebis tik eed un gulj, smagi kljuudaas. Jaa, dazhi varbuut taadi arii ir, bet mans mazuminjsh ljooti daudz grib pa rokaam, grib lai samiiljo,lai paucina utt... taa,ka tajaa briidii kad vinjsh gulj, man jaapaspeej paguleet, maaja satiiriit un puisis palutunaat. labaa lieta,ka visas shiis nedeeljas nebij laika ne guleet, ne eest...esmu atguvusi savu formu, izskatos tieshi taapat kaa pirms dzemdiibaam (cerams pat labaak), strijas man nebija, taa,ka viss ok.
Ar sexu saakaam nodarboties kautkur 4 ned peec dzemdiibaam (pirms tam nebija ne laiks, ne veelmes)
Bet nu jaa, saakums IR gruuts, it sevishkji,ja tas ir pirmais beerns.
Un es pietam vienmeer biju lielaa beernu noliedzeeja:D Bet taa nu gadaas, kad izmatno paartraukto:)
Bet tagad varu pateikt, ka mazulis ir briinishkjiigaakais,kas ar mani ir noticis:0

sorry, baigi gari:) un kljuudas ar laikam daudz:)

Un vai tad, praktiski tie liekie kg nav pats bebis+augļūdens, kas loģiski jau pēc dzemdībām pazūd..?

marchixa-to arii visu atceros ,kaa sodien...Visas neguleetaas naktis-tas viss piedereeja pie lietas:)

Man vēdera āda tiešām ļoti ātri savilkās un bija pazudusi riepiņa, kas pirms tam man traucēja. Bet, protams, tas ir ļoti, ļoti individuāli, citas pat cīnās ar strijām bez panākumiem, kamēr man nebija neviena pati. Lai gan - man arī vēders bija salīdzinoši mazs un bebis liels, citām atkal milzīgs vēders un bebis mazs. Visi saka - no manis kauli un āda palikusi, nekādīgi nevaru uzbaroties un pēc dzemdībām ir daudzas lietas, kuras nevaru vairs ieēst, kopš paliku stāvoklī.