Te piekritīšu Drostalai. Un ne vienmēr jābūt ilgstošiem strīdiem, nesaskaņām attiecībās, lai "kāja paslīdētu". Patiešām gadās, ka kāds seksuālā ziņā nones jumtu. Un smieklīgi, ka tu joprojām mīli savu otro pusīti, bet tai dziņai nespēj pretoties. (Te es nerunāju par neliešiem un nelietēm, kas krāpj savu otro cilvēku ar visām, kas pagadās (visticamāk tāpēc, ka nav ne mīlestības, ne cieņas), bet par tādiem "īpašiem" gadījumiem, kad, piemēram, reizi dzīvē gadās nepārvarama tieksme pret kādu citu.)
Un es te nesaskatu neko nedabisku. Gluži pretēji - tas ir primitīvi. Tāpat kā tas, ka var būt mīlestība pret vairākiem cilvēkiem vienlaikus, mazliet citādas formas pret katru, bet tomēr.
Noteikti man tūlīt iebildīs. Bet esmu interesējusies par mīlestības un seksa lietām no neiroloģijas un antropoloģijas viedokļa, kad pati saskāros ar savu ilūzijus sabrukumu. Nu mana domāšana ir pavisam pretēja un ļoti elastīga. :)