in_love, tur jau tā lieta, ka Zviedrijā tā nav kaut kāda ekstra par astronomiskām summām, tā ir norma, kuru pieņem par pašsaprotamu! ;) Vēlreiz piemērs ar zobārstiem - nu taču jums gan jau, ka zobus labo ar šprici, tā šodien ir prezumpcija, ka, iekams pacients pats nepaprasa, ka šprici nevajag, taisīs ar un nejautās. Manā bērnībā līdz gadiem 11-12 tādas lietas nebija un toreiz arī vairākums teica, ka "tu jau liela, vari paciest!" Bet redz kā viss nonāca līdz tam, ka šodien zobārstniecībā šprice ir norma, kaut gan pagājušā vasarā veselus 2 zobus palūdzu labot bez šprices, jo nebija nepieciešams to taisīt. Tāpat to kobru varu "apēst" bez anestētiķiem...
Starpcitu, mani nedaudz tā samulsināja tavs komentārs...
Vai uz pašizaugsmi tendētam cilvēkam, modernam un izglītotam ir jābūt supervaronim, kura nebaidās ne no kā, kurai nekas nesāp un viss ir vienalga? Manuprāt, tu mani esi pārvērtējusi vai esi sasaistījusi nepareizi dažādas lietas. Diezgan muļķīgi bija izraut no kopējā konteksta atsevišķus teikumus, pasniedzot to citā gaismā. Labi saprotu kam ir nepieciešams izmeklējums. Runa ir par to - kādā veidā to veic. Tas, ka šodien daļai kaut kas nav izprotams vai pieņemams, nenozīmē, ka nākotnē tas nebūs iespējams.
Mans modernums arī izpaužas tur, ka es virzos līdz ar zinātni uz priekšu, meklējot un pieņemot dažādas jaunas iespējas medicīnā un jebkur citur.
neparastā es domāju visas tās, kuras ir par ķeizaru, vai, kurām ķeizars ir nepieciešamība, pilnīgi saprot visus riskus. Starpcitu, ko tu ieteiktu sievietei, kura nevar dzemdēt dabiski (nav problēmu pa siev.līniju, bet citu iemeslu dēļ), kurai nedrīkst veikt epidurālo un, kurai ir augsts risks nepanest pilno narkozi Ķeizara variantā?
Nedzemdēt vai riskēt?
Es domāju ir saprotams, ka katra pati apzinās tās riska robežas, kuras pārrunā ar savu ārstu un tikai kopā ar ārstu izlemj to, kā un kādā veidā notiek dzemdības, un tieši kam par labu izdarīt izvēli, izvēloties labāko no sliktākajiem variantiem.