Lietas,ko neviens nestāsta

Un par dzemdībām esmu labi pārliecināta- vai nu būs ķeizars, vai, ja ļaus dabiski, tad tikai un vienīgi ar visiem, visiem modernajiem preparātiem un metodēm.
Ciest "dabiskas" dzemdības netaisos, jo tā sevi pakļaušu nāvei sāpju dēļ.
Bērnu es gribu, bet ne caur savu līķi.

piekrītu.
kad man būs jādzemdē,tad darīšu visu,lai man tās nebūtu dzīves lielākās mokas, bet gan skaists notikums. nevis kas tāds,ko atcerēties,kā kaut ko pretīgu un šausmīgu.

ja ir izgudroti tie medikamenti,tad kāpēc gan viņus neizmantot.

nekad nebūšu gatava uzskatīt par normu šodienas ģinekoloģijas izmeklējumus

Šoreiz šajā jautājumā, kā par brīnumu, piekrītu Spotorno.
Un par kolonoskopiju vispār nerunāšu, tā bija trauma, lai arī viss notika pilnajā narkozē.

vasaras_beerns, ne visiem tā ir parastā. Tieši tādas nostājas kā tev, medicīna mums i nevirzās uz priekšu, jo "viss taču ir tik dabiski, rožaini....". Tas, ka vairākumam tā ir parastā apskate, nenozīmē, ka visiem tāda ir. Izņēmumiem nav jācieš tādēļ.
Un visvairāk man nepatīk, kad ģin.apskati saista ar gulēšanu ar vīrieti. Absurds un nonsenss.

+++
Es nezinu, kas te ir par gadījumu, bet man ginekoloģiskas apskates ir sāpīgas. Reāli esmu tik maza un šaura, ka man sāp tas spogulis, ko liek iekšā utt.
Un arī ar vīrieti dažreiz, ja nav pareizā poza ir sapīgi gulēt.
es ļoti labi saprotu Spotorno komentāru.
LV vnk nav vēl izaugusi lidz saprašanai.

Spotorno - nepiekritiisu! Mediciinai jāvirzaas uz prieksu nopietnās lietā, piemēram, ja runājam pa ginekoloģiju - ginekoloģisko operāciju uzlabošanai, iespējami mazāku rētu atstāšana, diagnosticēšanu iespēju paplašināšana, analīžu noņemšanas attīstīšana, slimību ārstēšana utt.. Nevis ginekoloģiskā apskate, es domāju, ka cilvēks ar savu aci redz labak, nekā ja tev pa veederu virzītu USG, ar kuru veiktu ''parasto pārbaudi'' (kko tādu rakstīji, nesaprata domāji tā, kā es uzrakstīju vai kkā savādak). Tas pats citās mediciinas jomas - jāvirzās uz priekšu svariigas lietas, nevis , piemeeram, jādomā kā dabuut asinis, nedurot vēnā :D Cilveeka ķermenis ir no "ārpuses'' un ''iekšpuses'' , protams, var izveeleties pec iespējas mazāk sapiigus proceduuru veidus, bet nu Tev tad jacer , ka Tavā jautājumā attīstīties psihoterapijas mašinērija, lai Tev kads kārtīgi varētu izrakt problēmu kādēļ tik ierasta lieta, Tev atstāj tadu iespaidu ;)
Un ginekologiju kā nozari es nekad nesaliidzinu ar gulešanu ar vīrieti :D so gadiijumu gan jaa, jo tādā gadījumā es tiešām nesaprotu - tu arī kauc,kad Tev vīrietis ieiet ieksa? :DDD

Tas USG taču ir tikpat liels kā vīrieša 'draudziņš' un jāsaprot, ka tas ir priekš katras pašas veselības un drošības, nevis ārstei traki gribas kādu pazemot u.tml. Un uztriepes arī var paņemt tikai 'no iekšpuses', nevis caur monitoru paskatoties. Drīzāk izklausās pēc kādas psiholoģiskas traumas no paša procesa, kad nevar atslābināties izmeklējuma laikā un galvā sazin kādas samaitātas domas riņķo.

vasaras_beerns, es nekomentēšu sīkāk, jo redzu, ka tu nevari saprast, ka cilvēka ķermeņi ir dažādi. Tam apakšā nav tikai psiholoģija, bet gan arī fizioloģiskās īpatnības, jo ir cilvēki, kuriem muskuļi nevar atslābināties pēc pavēles.
Par vīrieti - un tu uzskati, ka vīrietis ir vienlīdzīgs ar svešķermeni?! Tu uzskati, ka patīkams dzimumakts, kur sieviete ir uzbudināta un gatava mīlas priekiem, ir vienlīdzīgs ar mākslīga svešķermeņa ievietošanu pret tavu gribu?!

Nu nevajag domāt tik aprobežoti. Varbūt vēl salīdzini ģinekoloģiju ar zobārstniecību?!

Labi, ko nu es te ņemšos, man ir prieks, ka jums viss ir labi un man ir prieks, ka mani ārzemēs neuztver tā, kā Latvijā to uztver. Vismaz man ir cerība, ka mana augstā likme uz progresu attaisnosies ārpus Latvijas ;)

Mana ginekoloģe, kad man bija viena procedūra jāveic, brīdināja, ka tā var būt nenormāli sāpīga... Man tā nebija sāpīga vispār... bija tikai velkoša sajūta un viss... Tad jautāju viņai vai tiešām citām tik nenormāli sāp... viņas atbilde bija... citas no parastās apskates kur uz kociņa paņem uztriepes bļauj un ģībst, tā ka ir dažādi cilvēki...

Līdz dzemdēšanai vēl neesmu tikusi , bet ir jau apnikuši tie neta briesmu stāsti par izārdītiem orgāniem un kakām !
Vai tiešām nav arī pozitīvu stāstu ?
Ja tu palasīsi to ārppratu tev vieglāk paliks ? Piemēram man nē sākumā salasījos te visu un biju panikā . A ko man tagad darīt nedzemdēt !
Nelasīju visu diskusiju , bet nu esmu sapratusi ka netā stāsta vienmēr tās trakās pieredzes pat nezinu kāpēc lai iebiedētu vai .

vajag palasīt labu literatūru un ieklausīties savā organismā, tad viss būs kārtībā.

Tajā brīdī, kad tev jādzemdē, tad domāju, ka par to tu pat neiedomāsies.

Tā kā ķeizars ir OPERĀCIJA, tās laikā var, piemēram, nomirt.

Arī dabiskajās dzemdībās var nomirt.
Es arī sliecos par labu ķeizaram, jo arī veselība nav kā zirgam un tīri fiziski man nebūtu spēka.
Par punča nēsāšanu, es neuztraucos, cik tas viegli vai grūti būs, visām ir jāiznēsā, bet par pašām dzemdībām gan.

Es nojaušu par kādu literatūru zili_rudzi runā(par kaut ko līdzīgu runā Lūle Vilma), bet es tas dzīvē tik bieži nestrādā - izproti organismu un bla bla bla, teiksim mana tēva sieva ir NLP meistare, tātad varētu sevi nohipnotizēt, ieprogrammēt, lai nesāp(pēc teorijas), bet dzemdību laikā, tas nestrādāja!

Es gan domāju,ka viss slēpjas tajā kā sevi noskaņo. Es ,piemēram, uzskatu, ka man nebūs grūtas un traki sāpīgas dzemdības. Es centīšos visu uztvert mierīgi, tā kā man ir arī augsts sāpju slieksnis un smaidu kaut kauli no ādas lien ārā, tad gan jau varēšu saglabāt kaut cik vēsu prātu. Noteikti gribēšu ūdens dzemdības, jo ūdens ir mana stihija un tajā jūtos labi. Gribu mierīgu un klusu atmosfēru, mūziku.
Tas viss atvieglotu procesu. :)

Dīvaini te dažām uzskati. Es, piemēram, nedomāju, ka grūtniecība vai dzemdības ir kaut kas briesmīgs - nav jau katrai sievietei viss, ko Monro diskusijas sākumā ir uzskaitījusi, tas pirmkārt. Otrkārt, vēlme pēc bērniņa jau vien nozīmē, ka daudz ko savā dzīvē nāksies pakārtot jaunajiem dzīves apstākļiem... un ja nevar saņemties iznēsāt un piedzemdēt, kā tad saņemsies audzināt?.. ;)

Man patika laiks,kad staigāju ar punci,vrb tāpēc,ka nejutu nekādu lielo diskomfortu.Vienīgais bija grūti pierast,ka nevaru gulēt uz vēdera,nekādas citas problēmas man nebija :) Un arī pašās dzemdības nenotika nekas briesmīgs,lai dakterītei būtu pēc tam kauns acīs paskatīties :D

Es gan domāju,ka viss slēpjas tajā kā sevi noskaņo

+

Es gan esmu īpašs gadījums- man vienmēr visu vajag zināt sīkumos, soli pa solim. Tādā veidā es sagatavojos uz visu. Lasīju šausmu stāstus, noskaņoju sevi, ka var būt ļoti , ļoti grūti un gadīties visādi. Tieši tāpēc beigās biju pārsteigta, cik viegli viss izdevās. Biju gaidījusi ko daudz trakāku. Dzemdēšu vēl, tas ir normāli.
Manuprāt tās, kas nelaiž sev klāt ne tik ''smuko'' info par dzemdībām, nevar sagatavot sevi un un uztraucas par katru sīkumu, ko nesaprot, beigās uztaisot traģēdiju. Tās galvenokārt ir tās, kas beigās sūdzas par personāla ''slikto izturēšanos'', kaut gan pašas vainīgas pie savas neadekvātās uzvedības, kas personālu izprovocē.

žizele, gluži manas domas :)

pēc tā video kāda čīkstulīga dura sūdzas.

Man arī gribēja griezt,bet es neļāvu, tām,kas stāvoklī iesaku izlasīt "Gādības un rādības ar prieku" vai kā tā, tur ir dažādu dzemdētāju pieredzes, esmu tikai par mājdzemdībām.

Iepriekš palasot pirms dzemdībām sieviete zinātu,kad viņai ir teikšana pār dzemdībām savām- viņa var atteikties no tabletītēm, iegriešanas un no vienas uzspiestas dzemdību pozas.

Nu bet ja slikti izturas tad kāpēc lai nesūdzētos ?

Ja ir vāji nervi un patīk bļaustīties tad par dakteri vai vecmāti lai nestrādā !

Viņiem nemaksā par bļaušanu un savu viedokli bet par to lai visi būtu veseli .

Jā, es saprotu to,ka mūsdienās it visur ir izņēmumi.
Bet tā kā Spotorno teica.. nu nē, vai tiešām tāpēc, ka viņai un vēl 5-10% sieviešu kaut kas nepatīk-sāp, nav patīkami utt.. Jāmaina viss?
Protams, ar laiku tas ir jādara. Bet jādomā ar galvu, vai vienu lietu var izdarīt dažādos veidos?
Kā piem, ar salmiņu izsūkt asinis, ierastās adatas vietā, pat neiedurot, utt?
Tas man tiešām liekas dīvaini.

Jā, arī man bija bail-nevarēju skatīties, un asins analīzēm gāju "pēdējā brīdī", bet tagad esmu jau pieradusi.
Jūs visas čīkstat, ka neesat gatavas, negribētu to un to, bet kad pienāks laiks, tad visas sievietes tam "nogatavojas", un viss notiek tā kā tam jānotiek

Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs uz to skatamies.
Katrai lietai taču ir divas puses-pozitīva un negatīva.
Tā ir tikai un vienīgi TAVA izvēle kā Tu to gribi redzēt!

neparastā, vai es kaut kur minēju par asinīm!? Nevajag jau atkal aiziet galējībās un fantazēt to, ko nebiju teikusi.
Kas attiecas uz ģin.izmeklēšanām tad tur nekā neiespējama nav arī Latvijā praktizēt izmeklēšanu ar anestēziju (tieši tāpat kā zobārstniecībā), vai izmeklēt cilvēka orgānus ar rentgena palīdzību, nevis ieplest acis un kaunināt ar to, ka "tik liela un nevari paciest".
Pat tik daudzu kritizētā Krievijā i tā pielieto to anestēziju tad, kad pacients to lūdz un viņiem pat ir tā, ka pats pacients nopērk to līdzekli un nāk jau kopā ar to....

Progress - visa atslēga. Kādreiz arī operēja bez narkozes, grieza apendicītus bez narkozes un ko tik nedarīja bez tās, šodien paldies Dievam ir narkoze, ir atsāpinošie līdzekļi, bet vēl nav progress nonācis līdz tam, lai pilnībā atvieglotu pacienta stāvokli. Lūk Zviedrijā nezin kāpēc bez problēmām anestēziju pielieto ģinekoloģijā un dakterei neparādījās neviena skeptiska pazīme par tās pielietošanu.
Pilnīga sapratne, attīstīta valsts-attīstīta medicīna un uztvere par to, kas ir normāls, kas nē, nevis kā pie mums vēl ir jāmeklē kurš nu būs tas, kurš par piķi pielietos anestēziju....

Un es pilnībā atbalstu tās grūtnieces, kuras arī brauc dzemdēt uz ārzemēm!
Par savu nākotni ir jācīnās, nevis jāsamierinās ar to, kas ir un jāsalīdzina kāda bijusi medicīna viduslaikos vai Jauno laiku sākumā...

Tam apakšā nav tikai psiholoģija, bet gan arī fizioloģiskās īpatnības, jo ir cilvēki, kuriem muskuļi nevar atslābināties pēc pavēles.



šī problēma ir tikai tavā galvā, nevis muskuļos. Tu, ejot uz izmeklējumu, jau sevi noskaņo, ka tev sāpēs, ka būs nepatīkami. Bet tas viss ir tikai galvā. Man ar vienreiz tādas apskates laikā to spoguli iebāza tik dziļi, ka domāju, ka tūlīt mutē būs, un tik sāpīgi, ka asaras acīs sariesās. Bet nu neko, pārcietu, atslābinājos un nenoskaņoju sevi, ka nu tikai tā arī būs. Un viss ir ok. Un turpāk arī nekādu problēmu nav, lai gan, protams, šīs apskates laikā arī nekaifoju, bet ko vajag, to vajag. Šīs visas sieviešu problēmas slēpjas tikai un vienīgi galvā. Manas domas.