Ir tā, ka kāds ilgi lolots sapnis iespējams varētu piepildīties.
Esmu tik ļoti safanojusies, ka man ir fiziski slikti, nelabumi, vemšana.
Es nevaru gulēt, nevaru pastrādāt, nevaru padomāt, nevaru ieēst. Jo to ļoti, ļoti, ļoti gribu. Ir trauksme. Fiziski sāp sirds.
Pagājušajā naktī vispār neaizmigu, maļot galvā cauri iespējamos situācijas attīstības variantus.
Ja tas nepiepildīsies, es būšu smagā depresijā.
Esmu uzlikusi tik lielas cerības un nezinu, kā lai savu prātu nomierinu.
Citiem stāstīt nevaru, jo ir bail, ka izstāstīšu un nepiepildīsies.
Bet jūtu, ka mana mute par šo lietu varētu vārīties no rīta līdz vakaram.
Jums ir tā gadījies? Ka izmisīgi kaut ko vēlaties? Kā nomierināt nervus?