Sveikas!
Esmu kopā ar puisi jau vairāk kā 4 gadus. Protams, pirmās nopietnās attiecības un viss no tā izrietošais.. Mūsu attiecībām nav ne vainas, kaut kādi sadzīviski strīdi, bet ne reizi nav bijis nekas ārkārtējs.
Dažādi apstākļi ir sakrituši tā, ka nevaram dzīvot vēl kopā.
Tomēr problēma nav tajā. Problēma ir tāda, ka man ir iepaticies kāds puisis, kurš ir labs mana drauga paziņa. Protams, esam pazīstami, tomēr nav pārliecības, ka arī viņam patīku es.
Manī raisās pārdomas par to, ko darīt un, vai nav tā, ka, ja es tik bieži domāju par to puisi, vai tā jau nav kaut kāda pazīme. Esmu apjukusi, nezinu, kā rīkoties.
Ir sajūta, ka ar draugu tā vairs nav mīlestība, bet gan drīzāk pieradums. Tomēr, domājot par iespēju šķirties, sirds sažņaudzas.
Jūtos tik nelaimīga.. Jo nezinu, kā rīkoties.. Pamest savu puisi tāpēc vien, ka ir domas par citu, bet nezinu, cik liela iespēja to "citu" "dabūt"?
Varbūt kādai ir bijis līdzīgi un varam parunāties caur vēstulēm.. Dikti gribas kādai izkratīt sirdi, jo neviena no draudzenēm nav tāda, kas saprastu un spētu palīdzēt, jo ir 2 veidi - 1.teiks, lai pametu un baudu dzīvi, 2. - pārāk labi pazīst manu puisi un ieteiks atgriezties realitātē un dzīvot kā līdz šim.
Paldies.
253
