Man nav ne auto, ne tiesības. Ar sabiedrisko braukāju reti - parasti eju ar kājām, kur vajag. Tiesības nav tāpēc, ka nav auto - neredzu jēgu iztērēt naudu, lai noliktu plauktā tiesības, ja man nav plānu iegādāties auto vai intereses pašai sēsties pie stūres.
Turklāt, kad ieraugu bendzīna cenas...parēķinu un saprotu, ka vispār neesmu tik bagāta, lai tādas summas varētu izgrūst tikai par bendzīnu vien. Šobrīd citas prioritātes.
Ikdienā tiešām nejūtos slikti, ka man nav mašīnas vai tiesību, jo visur, kur man vajag, es varu nokļūt.