Savs auto

Man ir 2gadus savs auto. Pārsvarā visur braucu ar mašīnu. Ar sabiedrisko tikai tad, ja zinu, ka nebūš kur atstat mašīnu, būs dārga stāvvieta utt. Vispār, kādreiz daudz vairāk staigāju ar kājām, a tagad slinkums :D

Man nav auto, jo nav vadītāja apliecības. Man nepatīk braukt, es baidos. Ikdienā pārvietojos ar mikroautobusu vai arī vīrietis mani ved.

Man auto ir no 20 gadiem. Tad man vairs to nevajadzēja LV-ā un tagad ārzemēs atkal ir,jo ērtāk izbraukāt uz darbu un citām vietām.

Man ir vairāk par 25 gadiem, tiesības jau ir vairākus gadus, bet pašai auto nav un neesmu sēdējusi pie stūres nu jau ļoti sen. Dzīvoju centrā, strādāju centrā - nav nepieciešamības pēc auto ikdienā. Siltajā laikā pārvietojos ar velo - ātrāk, lētāk, veselīgāk!
Arī uz ballītēm ar auto nebrauktu, jo tad nevarētu iedzert.

Un tas, ka cilvēki virs 25 nebrauc ar sabiedrisko, laikam ir lielākais bullšits, ko pēdējā laikā esmu dzirdējusi..

man auto ir jau vairak ká gadu (24g) :D bet tiesíbas lieku tikai tagad... tikko ká noliku teoriju :) plános bija uzreiz likt tiesíbas, kad nopirku mashínu, bet nu apstákli pamainíjás :D nesanáca

Nav auto, drīz būs tiesības, bet bet nebūs auto, jo to nevaru atļauties. Kad varēšu-iegādāšos :) Man ir 21.

Man 24 gadi, tiesības ir, auto nav. Ne es varētu normālu (patiešām labu) mašīnu nopirkt, ne atļauties viņu uzturēt. Un īstenībā nav jau vajadzības. Protams, būtu jau jauki uz laukiem aizbraukt, kad vēlos un ar savu auto, nevis gaidīt sabiedrisko vai saskaņot laikus ar vīrieti, bet ikdienā pa lielam man auto nav vajadzīgs. Patiešām noderīga mašīnā man būtu reizi mēnesī.

Nav auto, tiesību, vajadzības.

Es neesmu no tiem, kas domā, ka tiesības ir tik pat loģiska lieta kā vidusskola pēc pamatskolas. Kad būs plāni iegādāties auto, tad arī likšu tiesības, tuvākos 4 gadus tā nebūs - pašreiz nav vajadzība pat pēc sabiedriskā, tāpat ir arī vecāki un takši.

3 draudzenēm ir savas mašīnas no 18 gadu vecuma, bet visām tā bija nepieciešamība.

Man gan liekas, ka Tavā vecumā, un pat vel vecāki braukā ar sabiedrisko :D Taču pilns autobusss. Kādreiz pabraukā, paskaties pati :D

Laikam esmu izlutināta, bet neuzskatu auto par kaut kādu ekstru, ar kuru varētu dižoties "skat, man ir auto", ņemot vērā to, ka pie sava auto var tikt par pāris simtu latu... Auto mūsdienās ir tāda pati lieta kā mobīlais. Kam vajag, tas lieto, kam nevajag tas nelieto vai lieto tādā apjomā, cik vajadzīgs.

Man nav ne tiesību, ne auto, jo nebija un pagaidām nav nepieciešamības. Viss atrodas blakus, nepieciešamības gadījumā man ir šoferis ar auto. Ja vajadzēs,- būs abi divi. Lai gan tiesības kā tādas lietderīgāk būtu nolikt pēc iespējas ātrāk, lai vispār justos komfortabli un neatkarīgi no šoferiem... kad vajag, noīrē auto un pats brauc...

Cita lieta, ka, manuprāt, ir netaisnīgi darba vakancēs pieprasīt kā obligātu kritēriju braukšanas tiesības, bet tas jau ir cits stāsts.

tagad nožēloju,ka nepabeidzu tiesības likt,jo baigais slinkums,bet braukt ar auto man patīk(lai gan nevarētu teikt,ka māku :D) kad pirms dažām nedēļām mani mācīja mētāt mašīnu pa placi,kas man tīri labi pat sanāca,sajutos tik forši,tagad gribu tiesības vēl vairāk :D

Man auto ir no 20 gadiem, kā noliku tiesības tā arī pēc mēneša nopirku automašīnu. Man ļoti patīk braukt, nebija nepieciešamība. Tagad ikdienā braucu ar mašīnu, bet uz darbu ar sabiedrisko, nav nekādu problēmu. Tagad kopš man ir mašīna nesanāk bieži staigāt ar kājām un tas ir slikti.

Un tas, ka cilvēki virs 25 nebrauc ar sabiedrisko, laikam ir lielākais bullšits, ko pēdējā laikā esmu dzirdējusi..

Piekrītu.

bet braukt ar auto man patīk(lai gan nevarētu teikt,ka māku

Hahaha :D

No 18 gadiem. Pārvietojos gan ar auto, gan ar sabiedrisko. Vnk ir situācijas, kad auto ir ļoti nepieciešams un situācijas, kad gribu komfortabli pārvietoties. That`s all

gnadrīz gadu esmu bez auto. kā atceros, ka katru mēnesi par to izmetu virs 100Ls, nelabi paliek :D :D

laikam tad, kad dabūšu vīrieti, atkal braukšu ar mašīnu, jo tad nebūs žēl tās naudas, jo nebūšu veinīgā, kas pelna :D

Ir auto, ir tiesības. Bieži vien riebjas degvielas cenas.

Ar sabiedrisko arī braucu - tusēties, ja tā sanāk ātrāk/lētāk, ja zinu, ka nebūs kur auto atstāt vai būs dārga stāvvieta.

Pārsvarā pārvietojos ar mašīnu.

Mašīna man ir divus gadus. Tā ļoti atvieglo manu ikdienu, jo vairs nevienam nav jālūdz,lai kaut kur aizved, jo pati varu paņemt mašīnu un aizbraukt, bet ikdienā tomēr pārvietojos ar sabiedrisko transportu, jo pie augstskolas ir maksas autostāvvieta un tas nebūtu izdevīgi. Vasarās gan cenšos braukt visur tikai ar mašīnu vai riteni, jo ļoti nepatīk tie karstie, smacīgie un pārpildītie autobusi.
Vispār man ļoti patīk braukt ar mašīnu - tā ir sava veida relaksācija. Ļoti liels pluss ir, ka var braukt uz lielveikalu iepirkties, nedomājot par to, kā to visu aiznest mājās un vēl viens pluss ir Latvijas apceļošana ar draugiem.

Man ir auto no 20 g.v., kad noliku tiesības un uzreiz tiku pie auto. Kādreiz, kad dzīvoju Pārdaugavā, braucu ar auto gan uz darbu, gan uz skolu. Tagad, kad dzīvoju un darbs man centrā, tad ar auto braucu tikai uz skolu, uz lielveikaliem, ārpus Rīgas utt. Auto man sniedz neatsveramu neatkarības sajūtu, neatkarību no sabiedriskā transporta. Pie tam mums abiem ar draugu ir katram sava mašīna, jo es no savējās neesmu gatava atteikties, kaut arī braucu salīdzinoši reti.