Cilvēkam jau ir tāda tieksme- personificēt visu, kas tam apkārt. Tā nu personificējam arī viens otru.
Bet tajā pašā laikā. Interesanti. Cilvēki vien otram izvēla vārdus, t.i., vecāki izvēlas saviem bērniem, tātad tas nav tāpat, kā piemēram, nosaukt galdu par galdu, galds jau neizvēlējās, lai to tā sauc. Vispār interesants jautājums, visādas domas sāka rasties galvā- tik tiešām, kāpēc mums ir vārdi, nevis, piemēram, numuri vai kodi.