Man ar draugu iet kā pa kalniem un lejām. Ir strīdi, vairāk no manas puses. Šodien vinš bij visu dienu tāds jocīgs. Daudz vinam zvanīju pa dienu, prasīju vai atbrauks, teica ka jā. Pats arī zvanīja un tad arī teica ka atbrauks. Gaidu, gaidu, kā nav tā nav. Tagad piezvanīja un teica ka ir mājās, vēlāk piezvanīju uz mājas parasto lai pārbaudītu vai ir mājās, vinš pacēla. Vakar kad brauca no manis mājās kaut kas vinam aizvērās, teica ka es esmu palikusi auksta, ka man viss vienalga.
Shodien Pa telefonu vinš man teica ka vinjam ir dzisusi gaisma uz sho brīdi pret mani. Pajautāju vai tu gribi lai eju prom no tevis? Vinš atbildēja ka nē jo mani mīl joprojām tikai ir apnikusi mani strīdi. Pēc tam teica ka pirms 5 minūtēm zvanījusi vina mamma un prasījusi lai kaut kur 7 dien aizvedot un vinš vinjai sameloja ka nevarēs jo daudz darba. Es jautāju kāpēc atteici? Atbildēja ka 7dien nems brīvu un pavadīs ar mani visu dienu kopā.
Es nesaprotu kā lai pret vinu izturos,jo tad kad es vinam nezvanu tad sāk pārmest ka esmu palikuai auksta. Tad kad zvanos tad arī ir slikti.
Ignorēt pilnībā kaut kā vina žēl. Vinam ir stresss darbā, laikam viss iekšā sakrājies. Nezinu kā uzvesties. Būt mīlākai vai kā.. Teica ka rīt atbrauks. Nesaprotu kas ar vinu notiek. Kopā esam apmeram 4 gadus. Piebildīšu arī to ka vakar vinš gribēja mīlēties , es pajokoju ka nav pelnījis un turpināju gulēt uz vina pleca, vinš skatījās tālāk savu filmu un pārmeta kad mēs pēdējo reizi mīlējāmies tu vispār atceries? Es vinam saku, jā atceros. Pirms 3 dienām. Vienīgais kas man liekas ka vinam aizvērās ciet un loti pārdzīvo ka es vinam atteicu mīlēties. Neko citu vairs nespēju izdomāt.
886
