Vai tava meitene vispār grib 25os gados bērnu?
Vispār es mācīšanos un nestrādāšanu atbalstu, bet, ja māte, kas meiteni uztur, jau tā knapi galus savelk kopā, tad tas neko labu par meiteni neliecina. Maza varbūtība, ka pēc bērna piedzimšanas viņa rausies strādāt. Nez vai arī kādreiz taisīs baigo karjeru.
Valsts bērnudārzos Rīgā bērni var tikt apmēram no 3 gadu vecuma, pirms tam strādāt meitenei nebūs jēgas - visa nopelnītā alga aizies vai nu auklītei, vai par privāto bērnudārzu (meitenei darba pieredzes nav, lielu algu darbā viņa nenopelnīs). Arī pēc tam 28 gadus veca sieviete ar nulle darba pieredzes, maģistra grādu (prastajos darbos tas ir mīnuss) un mazu bērnu (mazais slimos, mamma daudz kavēs darbu) darbu varēs atrast tikai ar grūtībām.
No meitenes puses ir jēga pastrādāt pēc izglītības iegūšanas gadus 3-4 un tikai tad gādāt mazuli. Ap 30 gadiem pirmajam bērnam nemaz nav slikts laiks.
Bet tevi, jaunskungs, gan es nesaprotu. Tu taču saki, ka savu meiteni mīli. Kā tas var būt, ja tik daudzas būtiskas viņas personības iezīmes tev dziļi riebjas? Tas ir, zināms pasīvums un zināms slinkums, uzņēmības trūkums, tas, ka joprojām mammai pie brunčiem turās, ka viņas nākotnes plāni nesakrīt ar taviem, utt utjpr.
Vai nu sāc mēģināt pieņemt viņu tādu, kāda viņa ir, vai meklē sev citu, kādu bērnudārza audzinātāju (alga minimālā, bet pluss, ka bērniņu varēs laist dārziņā, kur strādā mamma bez rindas). Nevajag cerēt, ka meitene ņems un mainīsies tev par prieku. Tā nenotiek. Jūs esat kopā četrus gadus, un viņa nav mainījusies. Tagad jau nu noteikti nesāks.
21
