Sveiki , gribēju pajautāt jūsu viedokli par zemāk rakstīto situāciju.
Mazliet par sev, man ir 28 gadi, strādāju jau 6 gadi un pelnu pietiekami, nepīpēju, nedzeru, s portoju. Sapņoju par normālu dzīvi, sievu, un bērniem un uzstādīju sev mērķi ka to sasniegšu līdz 30 gadiem,es saprotu ka bērns prasa lielus līdzekļus kā arī dzīvošana mūsdienu Latvijā prasa lai abi vecāki ģimenē strādātu lai bērnam būtu viss, kā arī sev mazliet.
Pirms 4 gadiem iepazinos ar meiteni , skaista un apburoša studente ,nebija viņai darba pieredzes, bet likās ka dzīve visu saliks pa plauktiņiem un viņa sāks strādāt un mēs apprecēsimies un izveidosim ģimeni saprotu ka skaisti skan, bet es uz to visu eju un tuvojos. Problēma ir tāda ka draudzene pa 4 pazīšanas gadiem nemaz nedomā par strādāšanu un viņu uztur māte. Tagad viņa mācās maģistratūrā un to pabeigs pēc 18 mēnešiem kur pēc tam sekos darba meklējumi un iepazīšanās ar darba tirgu u.t.t Es tagad saprotu ka mans sapnis ar šo sievieti netiks piepildīts, manī notiek tāda kā cīņa starp saprātu un sirdi, kur saprāts saka, lai es izbeidzu šīs attiecības, bet sirds tieši otrādi un sirds cer ka tomēr mans sapnis izdosies. Es nezinu ko darīt un man nav neviena tāda tuva drauga ar ko es varētu par to parunāt, un tāpēc es vēršos te. Nesaprotu tagad ko man klausīt, saprātu vai sirdi.
Jautājiet ja ir kādas neskaidrības , centīšos atbildēt.
P.S Jau tagad atvainojos par gramatiskajām kļūdām.
21
