Pirms pāris mēnešiem iepazinos ar, likās, simpātisku, patīkamu vīrieti, ar kuru bija viegli un labi, tikāmies, sarakstījāmies, līdz pienāca kāds 7tais randiņš un viņam aktuāli kļuva intīmas attiecības, bet es tam vēl nebiju gatava, un izvairījos braukt pie viņa, tā viņš vairākas reizes aicināja pie sevis, es nepiekritu, un beigās paskaidroju, ka gribētu jau tikties, bet kaut kur ārpus mājas. Bet tam nesekoja uzaicinājums no viņa puses uz randiņu neitrālā vietā, tpc nolēmu, ka, ja puisis nepiekrīt tikties ārpus mājas, tad neinteresēju viņam..:(
Līdz nejauši satiku viņu vienā ballītē. Viņš teica, ka necerēts, bet patīkams pārsteigums, jautāja, kā ir man - cik patīkams vai varbūt man viņš traucējot. jautāja, kāpēc neesmu viņam devusi kādu ziņu, (bet viņš nebija atbildējis uz manu pēdējo sms, un, ja man neatbild, otrreiz nerakstīšu, jo negribu uzbāzties). Kad pateicu, ka nesaņēmu atb. uz pēdējo jautājumu - tēloja nožēlu vai nožēloja un piebilda, ka es tāpat varēju atrakstīt.
Un sekoja labākais.. viņš bija izgājis ārā ar savu draugu uzpīpēt, bet arī mana draudzene ārā iepriekš bija izgājusi un dzirdēja, kā noslēdz derības par mani... Kad draudzene pastāstīja, sajutos šausmīgi pazemota, sāpināta, bet pāri visam man tomēr ir neskaidrs, kāpēc viņš tā rīkojās - ko es izdarīju ne tā vai arī biju tikai spēļmantiņa.. :(( Un trakākais, ka viņš man bija iepaticies, bet spēļmantiņa kādam arī negribu būt, tad labāk viena un nelaimīga..
Kā man rīkoties, izturēties, vai viņam pateikt, ka zinu par derībām vai vispār nav vērts izrunāties un kaut ko mēģināt lāpīt? Dikti gribētos saprast, vai pati neesmu izprovocējusi viņa derības, lai vairāk nepieļautu šādas kļūdas un varbūt ar šo cilvēku vēl ir tomēr kaut ko iespējams veidot?
8
