Pirms mēneša sākām dzīvot ar draugu kopā.
Vispār kopā esam jau vairākus gadus un līdz šim viņš vienmēr bijis diezgan čakls un citreiz pat šķita, ka drusku par daudz pedantisma, bet nu tas vairāk izpaudās tajā laikā, kad uz pāris mēnešiem biju pie viņa kojās padzīvot pa prakses laiku. Vienmēr aizrādīja, ja nebiju kaut ko izdarījusi vai sakārtojusi- likās pedantisks.
Bet nu...sākām dzīvot kopā un praktiski jau no pirmās dienas sācis mani uztvert vairāk kā kalponi. Darbu dalīšana ir praktiski tikai strīdu iemesls, ja gribas pastrīdēties, tad var mēģināt aizrādīt viņam, ka man ir jādara visi darbi.
Tagad ir sesijas beigas, daudz brīva laika, tad nu arī varu čubināties kā pelnrušķīte, lai kā besītu, ka viss jādara man.
Tūlīt sākas 2.studiju semestris, lekcijas līdz 8iem vakarā, man fiziski nebūs laika un spēka būt viņa personīgajai mājkalpotājai na haļavu, nē- ne jau par naudu iet runa, bet kaut vai par novērtējumu vai paldies.
Kā skaidrot to, ak tiklīdz sākam dzīvot kopā darbi jāveic nevis MUMS, bet MAN ?
Kā panākt, lai viņš sāk uztvert saimnieciskos darbus par kopdzīves sastāvdaļu ?