Man personīgi būtu vienalga, cik kurš pelna. Nekāds naudas daudzums neļauj vecim izlaisties kā cūkai un neko nedarīt. Mums arī par to ir bijuši kašķi, pat milzīgi. Ok, man vēl ir sīkā, tāpēc, ja viņš kaut ko saka, es atsēdinu viņu ar tekstu par to, ka tad lai auklē bērnu un sēž mājās, ja viņam liekas, ka viss ir tik elementāri. Protams, nav jau tā, ka es neko nedaru vai daru visu, bet ir lietas, ko viņš NEKAD nedarīs, piemēram - mazgāt traukus. Tad, nu, parasti viņš tais ēst, pēc tam es mazgāju traukus. Sākumā man arī bija tāda kā apziņas sajūta visu berzt un šrubēt savās dažās brīvajās stundās, bet tad es sapratu, ka to vienkārši nevaru. Pēc 3 mēnešiem pateicu, ka šodien in tava kārta tīrīt. Protams, viņš neko neizdarīja un viss palika netīrs, bet es arī nelikos zinis, tā kā čalim nākamajā dienā nācās sakost zobus un tīrīt, jo viņš naav no tiem, kas spēj funkcionēt nekārtībā, bet es gan varu. Aiz sevis savācu - pārējo atstāju. Protams, pēc tam vēl ir bijuši kašķi, bet tad īsos apskaidrības brīžos viņš pats ir atzinies, ka bez manis būtu sūdos ieaudzis un palīdz arī.