Sveikas!
Saksu ar to, ka man riebjas savs darbs, bet nu ir jastradaa, jo jamaksaa reekini utt, citu tik viegli dabut nav iespejams. Man ir augstaakaa izgliitiiba, bet profesijaa nestraadaaju, jo taa nav isti nekaada profesija-uznemejdarbibas vadiiba-kas ir plashi, bet nekas konkrets. Var teikt nozeloju, ka aizgaaju maaciities tiesi so programmu, ja nu vieniigi labums prieks sevis. Taa nu es meetaajos pa dziivi, isti nejuutos piederiiga. Man jau virs 25 un liekas, ka jau tak jaasaak par gimeni domaat, berniem utt, jo nav jau 19 vairs, bet es veel aizvien domaaju par to, kur es vareetu sevi realizeet kaa deriigu, straadaat darbu, kas man patiktu, bet attur tas, ka jau ir viss nokaveets, un maaciities kaut kaadu profesiju no saakuma ir par veelu, kaut ari ir profesija, kura mani saista un to es apzinaajos tikai pirms kaada gada.
Bet negribas straadaat darbu, kas neinteresee, pat negribu domaat ka taa visu dziivi... un arii tas, ka varbuut, ja neriskesu un neiesu maaciities veelreiz soreiz to, kas patiik varbuut nozeeloshu veelaak. Vispar uzskatu, ka jauniem cilvekiem pec visdusskolas ir kartigi jaizlemj kur studet, jo tas ir loti izskiross solis naakotnei. Man tajaa laikaa neviens nedeva padomu, tapec izveeleejos ko vairakums. Laimigie tie,kas izvelejas to profesiju, kas vineim tiesam pec tam dzive patiik.
juusu domas, vai viss ir nokaveets? Paldies jau ieprieks, ja kada izteiks viedokli :)