Nepatīiiiik!Un to te droši vien daļa ir ievērojusi.Un man tiešām ĻOTI nepatīk un gatava darīt visu,lai nejauši nepaliktu stāvoklī,kaut dzemdēt tā pat nedzemdētu.Diemžēl mūsu valstī sterilizāciju atļauj veikt tikai pēc 3 bērna vai smagām dzemdībām.Tā jau nedomājot būtu aizgājusi un izsterilizējusies,lai varu dzīvot bez stresa un hormonālajām tabletēm.
Cik reizes esmu mēģinājusi viņus pieņemt,tad vienkārši anv iespējams.Tiklīdz iedomājies,ka nav jau patiesībā tik traki,viņš paņem kkādi lidojošu hui*u ar plopelleri un satin tavus matus dredos ar lidojošo hui*u dredu galos!Vai apzināti kaitina tavu suni,lai arī jau vairākas reizes esi normāli kā cilvēkam lūdzis,lai pārstāj,jo sunim nepatīk.Dzenās pakaļ ar kaut kādu,ar pulti vadāmo huiņu un sajūsmā ņirdz,ka suns no tās visur cenšas paslēpties un tad izdomā,ka forši būs viņam visu laiku bāzties virsū un brēkt purnā BŪUUU!,līdz sunim tas piegriežas un viņš ar zobiem ielec tam bērnam sejā(šajā brīdī es nespēju novaldīt savu prieku,ka tas tirāns beidzot ir dabūjis,ko pelnīja)
Kai nu,kā,bet kucēns ir jau izaudzis 6 mēnešu vecumā,lai tas prombūtnes laikā negrauztu to var ielikt speciālā būrī vai veltīt tam kādu atsevišķu telpu,pamperi tam nav jāmaina un viņš nemēdz tev pateikt,ka tu esi stulba kuce un nenovēl tev nosprāgt,bet katru dienu sagaida ar neizmērojamu prieku,pat tad ja izgāji tikai uz 10 minūtēm.Galu galā vieglāk pakļaujas apmācībau un neskrien sūdzēties,ja kādu reizi es uzdevis pa dibenu ar žagaru.Arī izmaksas mazākas.Un katrā ziņa kucēns ir arī mīlīgāks par apkākujšos bļaujošu bērnu,kuram pa degunu nāk laukā burbuļi.