Sveiki! Man ir nedaudz citāda pieredze, varbūt kādam noderēs.
Ja runa iet par baltajiem pleķiem uz sejas, ne vienmēr to var piesiet pie sēnītes. Savu diagnozi 100% nenoteiksi, jautājot sociālajos tīklos.
Man problēma ar baltajiem pleķiem uz sejas sākās jau agrā jaunībā ~ 7/8 gadi. Līdz kādai konkrētai brūnuma pakāpei tie neparādījās, varbūt bija, tikai ja ieskatās. Taču sejai apdegot, nākamajā rīta piecēlos ar baltiem pleķiem uz sejas. Dīvaini, bet tie vienmēr man izpaudās tieši aizbraucot uz ārzemēm. Pirmo reizi arī parādījās pēc ceļojuma. Un katra nākamā reize arī bija pēc ceļojuma. Tieši tie izteiktie pleķi. Nosliece tāpat vienmēr ir bijusi. Pieļauju, ka vienkārši ārzemēs vairāk sauļojos un āda tiek vairāk traumēta un asāk reaģē.
Pirmo reizi aizgāju pie ārsta, saspieda tik seju rokās, pagrieza uz vienu pusi, otru pusi un pasaka - sēnīte. Lieki piebilst, ka analīzes, manuprāt, ir pirmais solis uz diagnozes atklāšanu. Tās netika veiktas. Izrakstīja smēri. It kā smērēju, it kā pārgāja, bet tā arī nesapratu vai tas bija dēļ smēres vai vienkārši tāpēc, ka nogāja pats brūnums un sejas āda izlīdzinājās.
Tad kādus vairākus gadus dzīvoju mierīgi, līdz atkal aizbraucu ceļojumā. Parādījās tie paši pleķi. Neko dižu neiesākām, ja reiz tā ir sēnīte. Pirkām to pašu smēri, atkal nogāja pleķi, bet atkal nezinu vai līdz ar brūnumu vai pateicoties smērei.
Tad šogad atkal aizbraucu ceļojumā, nosauļojos brūna, vaigi nedaudz sārti, vakarā skatos - viss kārtībā, viss vienmērīgi, sapriecājos. Nākamajā dienā pieceļos un seja atkal kā dalmācietim. Nodomāju - pietiek! Neticu, ka tā ir sēnīte. Pireakstījos pie ārsta, kas manā skatījumā ir kompetents, t.i. visi tādi ir Veselības Centrā 4. Es iegāju kabinetā, sāku stāstīt savu stāstu, ka man teica, ka tā ir sēnīte, viņa pat kārtīgi nepārbaudījusi teica, ka tā noteikti nav sēnīte, sēnīte uz sejas metoties citā vietā, ne kā man - uz vaigiem un pieres. Tad kārtīgi mani pārbaudīja, izteica savu pieņēmumu, kas pēc analīzēm (kuras, starpcitu, jau bija gatavas nākamajā dienā), arī apstiprinājās. Tā ir atopiska alerģija, kuras pamatā ir IEDZIMTA jūtība. Es sīkāk atkārtot zinātniskos terminus nespēšu, bet vienvārd sakot, tā nav sēnīte, bet alerģija, kas ir iedzimta un medicīnā vēl līdz galam nav izskaidrots, kāpēc tā notiek. Prasīju, ko tad īsti darīt? viņa atbildēja, ka vislabākais veids, kā risināt problēmu, ir vienkārši izvairīties no ierosinātāja. Sauļoties ar mēru, nepārcepties, uz sejas vienmēr smērēt 50 SPF, var ar eļļu kopā, iedegums būs vienmērīgs. Jo baltie pleķi izstrādā pigmentu, bet ne tā kā pārēja āda, tāpēc atšķirās. Uz solāriju kategoriski neiet, katra solārija reize paaugstina ādas vēža risku par vairākiem procentiem. Bišķi jau žēl bija. Gribas būt brūnai kā šokolādei, bet vēlāk arī āda pateiks paldies, vecumā nebūšu tik krunkaina.
Vēl ieteica aiziet pie kāda alergologa. Varbūt viņš palīdzēs mazināt alerģiskos simptomus.