Māsa?

Man ir trīs māsas un ar visām attiecības ļoti labas. Ar katru ir citas vienojošas lietas, ko mēs kopā darām, bet visas ir tādas, kurām varu uzticēt jebko. Protams, kad bijām mazas, tad bija šādi tādi kašķi, bet tagad viss ir OK. Tiekamies regulāri un katru dienu e-pastos sarakstāmies!

Khloe* - man līdzīgi kā tev - es biju pie māsas tikai 3 nedeļas, betstrīda dēļ arī jau gribēju ātrāk pirkt biļeti, lai lidotu mājās, taču man arī nebija'naudas. :D

Man ir divas vecākas. Strīdi, protams, bet nu forši, ka man tādas ir, jo viņas mani arī lielā mērā uzaudzināja.

Tā kā man nav māsu - visas problēmas atkrīt. :D
Bet nu vispār man visu bērnību gribējās māsu ar mazu gadu starpību - biju iedomājusies, ka tas būtu riktīgi forši, varētu mainīties drēbēm un visādas meiteņu lietas pārrunāt, par puišiem paklačoties... :)

Liliii- sasmējos. Un tā pamatīgi. :D

Man ir divas māsas, viena 15 gadus vecāka, otra 11 gadus vecāka. Ar to kura 15 gadus vecāka attiecības vienkārši supper bijušas visu laiku.. Palīdzam viena otrai kā vien varam, tiekamies bieži, jo dzīvojam tuvu.. :)
Ar otru it kā normālas attiecības, bet ir bijis visādi, jo uzskati par dzīvi ļoti atšķiras.

Man ir 1,7 gadu vecāka māsa. Vēl 2 gadus atapakaļ strīdējāmies, lamājāmies, kritām viena otrai uz nerviem, bet tāpat viena otru saprotam no pusvārda, mums 90% sakrīt viedoklis, varam pasmieties viena par otru un pavilkt uz zoba vai nolikt pie vietas. Pēdējos 2 gadus un tagad ir ideālas attiecības, es pazīstu viņas draugus, viņa manas draudzenes, reizēm ballējos ar viņu un viņas draugiem, kratam viena otrai sirdis, es izvēlos, ko viņa velk mugurā :D, ai, nu es mīlu savu māsu un tagad asaras acīs, jo dikti pietrūkst. :(

Ar drēbēm gan nemaināmies, jo viņa bija modele, bet es nē. :D Mums bija strīdi par sadzīviskām lietām,sīkumiem.Konkurences problēmas mums nav bijušas, skaudība arī ne, drīzāk dažādos dzīves periodos kāda ir jutusies apdalīta vecāku uzmanības ziņā, bet tas vienmēr bija tad, kad otra izceļojusi no valsts viena pati.

Man ir māsa. Viņa ir gadu jaunāka par mani. Bērnībā, protams, bija strīdi, kašķi, mantu un teritorijas dalīšana. Bet, kad pusaudžu gados sākām kopā apmeklēt ballītes, kļuvām par labākajām draudzenēm. Tikai tagad, kad viņa vairāk nedzīvo Latvijā, es sapratu, cik ļoti viņu mīlu, un ka otra tuvāka cilvēka par viņu man nebūs nekad. Ilgojos pēc viņas ļoti, ļoti. KRISTA, buča Tev no manis! Āā un vēl mīļš apskāviens arī! Nevaru sagaidīt 15. februāri!

Man ir māsa,9 ar pus gadus jaunāka.Tā kā dzīvojam kopā un vel vienā istabā,tad ik pa laikam pakašķējamies.Kopumā domāju,ka attiecības tikai uzlabosies.

man nav māsas,tikai brāļi.

Pazīstu dvīņu māsas, kuras var atpazīt tikai pēc matu celiņiem un deguniem, kā ūdens lāses gan uzvedībā, gan valodā, gan izskatā. Viņas ir teju kā viens cilvēks, tiešam filmu varians ideālām māsu attiecībām. :)

Mees ar maasu esam diezgan tuvas. Mees gan abas dziivojam aarzemees (katra savaa valstii) un biezi netiekamies, bet kad satiekamies, tad varam runaat par visu. Jaaatziimee gan, ka kopaa mees dziivot nevareetu, tad gan visu laiku pleestos, jo kaa mana maasa saka, mums abaam "galvas lielas".

Man ir divas vecākas māsas. Ar vienu attiecības ir ideālas, pat pus gadu kopā īrējām māju, līdz neievācos pie sava vīrieša. Zinu,ka uz viņu vienmēr varu paļauties un zvanīt kaut nakts vidū, viņa nekad neatteiks un palīdzēs it visā, nekad neko nepārmetīs un nenosodīs, drīzāk ieteiks kā un ko darīt. Ar otru māsu, ar kuru man ir mazāka gadu starpība ir tā, ka agrāk, kad visi dzīvojām vel pie vecākiem attiecības bija ideālas, bet tagad ir vnk. briesmīgas. Tiekamies reti un tajās pašās reizēs gandrīz vienmēr beigu beigās sastrīdamies. Vasarā, pēc kārtējā kašķa izrunājāmies, ir tā, ka viņa apskauž mani par to,ka es māku uzlikt tā teikt mīkstu, pagriezties un aiziet, bet viņa nē, bet nu tas tāpat neko nemainija. Stulbi jau un pietrūkst tie laiki,kad bijām ļoti tuvas, bet nu, lai arī kā mēģini noturēties ar viņu nestrīdēties, nesanāk, mēs vienmēr viens otrai pamanamies pateikt ko riebīgu vai tml. Protams, zinu, ka ja man būs nepatikšanas, vai vel kaut kas, viņa man palīdzēs, bet neiztiks bez nosodijuma un pārmetumiem... Skumji, bet fakts. :(

Manas draudzenes ir dvīnes, viņām ir unikālas attiecības, minūti viņas var bļaut viens otrais virsū un burtiskā nozīmē skrāpēt acis ārā, bet jau pēc minūtes apleks viena otrai ap kaklu un palūgs piedošanu.

Man ir vecāka māsa, attiecības tādas vidējas, dažreiz varam kopā pasmieties, bet reti.. Viņa nez kapēc mammai vienmēr nostādījusi mani kā slikto un nemākulīgo. Pāris reizes kad esam gājušas iepirkties, vienmēr aizrāda mammai, ka pērk man par daudz, vai "vienmēr jau tikai viņai tiek"..

Man ir divi vecācki brāļi,abi ,kā māsas!Mīļi,vienmēr aizstāvējuši,pat kāvušies savā starpā aizstāvot mani :) ,bet tomēr tagad kad esam mazliet vecāki,visslabākie kontakti palikuši ar jaunāko brāli! :) bet abi kā mīļas māsas! hah :)

tagad ir ok. Dzīvojam tālu viena no otras un ir forši satikties. Esmu krustmāte viņas meitiņai. Kamēr dzīvojām pie vecākiem - kāvāmies :D
Gadu starpība mums maza - viņa 1,5 gadus jaunāka.

Bračka arī ir, bet tas 10 gadus jaunāks. Foršs džeks un man besī, ka viņam nav draudzenes. Nevarot atrast :D

Kad studiju gados pāris gadus dzīvoju kopā ar māsām (vienu gadu dzīvojām trīs māsas kopā, nākamajā gadā es ar jaunāko māsu divatā), tad nemitīgi strīdējāmies, plēsāmies, lamājāmies, dauzījām viena otras mantas un ko tik ne vēl.
Bet, tagad, kad katrai sava ģimene, ir tik forši sabraukt visām kopā pie vecākiem un rīkot ģimenes tusiņus... Ja skolas laikā bija svarīgi, lai uz dzimšanas dienām vienmēr ir klāt labākās draudzenes, tad tagad man vienmēr pirmajā vietā ir ģimene - vecāki, māsas, brālis un tikai tad draugi...

Mana ar jaunāko brāli ir 6u gadu starpība, bet attiecības mums ir vnk. ideālas, viņš ir vnk. man uzticības persona, ar vecāko brāli ir 8 gadu starpība ar viņu ir tā, kā kuru reizi, mums tā uznāk, kad dienu dienā sazvanamies, satiekamies, kopā ballējamies, bet tad atkal kādu laiku kontakta vispār nav, tik zinu,ka nezinu kādēļ, bet vecāku acīs es esmu vienīgā, kura vienmēr viņu aizstāvu,lai arī zinu,ka viņš bijis vainīgs.