Atsākt strādāt pēc bērna piedzimšanas.

Tenderness, paldies par labajiem vārdiem :)

Mans draugs arī nesaprata, kāpēc es tāda nogurusi un jau mēnešiem uz priekšu kaļu plānus par kursiem un darbu. Sākumā ar mazo labi ja stundiņu padzīvojās un sūdzējās, ka nevar paēst mierīgi, nedzird ziņas, pa telefonu normāli parunāt nevar utt., tad, kad nodzīvoja visu dienu, godīgi pateica - nesaprot kā esmu vēl ar stabilu nervu sistēmu un pa kuru laiku es guļu, jo bērns prasa daudz uzmanības, tā pat arī mājas darbi jāpadara.
Jā, bērnam ir vajadzīga laimīga, enerģijas pilna mamma nevis mājās nosēdējusies un īgna, tieši tāpēc es meklēju iespējas, kaļu plānus un nejūtos vainīga, ka gribu redzēt vairāk par 4 sienām. Tas ir šobrīd, nenoliedzu, ka ar laiku manas domas var mainīties un nožēlošu, ka vairāk laika nepavadu ar bērnu, bet, gandarīta nejūtos arī dzīvojot par viena pelnītāja līdzekļiem. Tikpat dabiski ir arī tas, ka ir mammas, kuras ir laimīgākas, ja var veltīt sevi bērnam vairākus gadus, viņām tas sagādā gandarījumu un ikdienā nejūtas nospiestas.

Draudzene aizgāja strādāt, kad bērnam palika 1 gads, bet nu viņa uz pusslodzi, un tad jau pēc kāda pusgada uz pilnu slodzi, bet nu neuzskatu, ka bērnam māte tiek atņemta, jo viņa māk savu laiku saplānot tā, ka bērnam arī māte tiek, kā arī vakaros bērnam atlīdzina laiku, ko veltījusi darbam.

Un tieši uzskatu, ka bērns jāradina pie vairākiem cilvēkiem, nevis tikai, lai mammas brunčos ieķēries dzīvo un no citiem bail.

Ne tikai vīrieši nesaprot, ka ilgstoša sēdēšana mājās var nogurdināt. Manas neprecētās un bezbērnu draudzenes skatās uz mani kā uz dullu, kad es pačīkstu, ka man sāk palikt garlaicīgi, esot tik ilgi mājās. :D

Cik lasīts, tad ātrāk par gada vecumu nudien nevajadzētu ilgstoši atstāt ar citiem cilvēkiem, par pirmajiem mēnešiem nemaz nerunājot (kad mazais vēl neatšķir sevi no mammas, jo nav vēl tikai notiek identificēšanās process). Daudzi psihologi uzskata, ka pirmais gads ir vissvarīgākais cilvēka dzīvē, jo ieliek visus pamatus tālākai psiholoģiskajai attīstībai...

Es lasu un atceros sevi-loti ,loti gribeejaas straadaat-bija nepieciesams redzeet citus cilveekus...!
Atceros vienu amerikaanu maaminu,kurai Dievs ir iedevis dziivi,kad var nestraadaat un visu dienu buut kopaa ar meitaam-ir pienaacis taads briidis,ka meitas beeg pa gabalu!:D
Kas notiek saadaa situaacijaa?Maates paaraak iespiezas beerna teritorijaa-uci ,puci uttKaaapeec govi izkraasoji zilu,kaapeec maaju uzceeli no kluciisiem tik augstu-sabruks uttTas saakaas loti agri un nebeidzas liidz skolas gadiem ,un loti biezi beerni grib tik valaa no siem vecaakiem ,kuri "nelauj" viniem elpot.Es domaaju ,ka tie pasi daarzini ir loti veertiigi-ieiet ieksaa sabiedriibaa,noruudiities pret visiem viirusiem uttTie beerni ir daudz speeciigaaki dziivee.