Lauma, nevajag sev pārmest, jādzīvo tālāk.Tu tagag zaudē savu enerģiju, domājot emocionāli par savām attiecībām, pozitīvajām un negatīvajām lietām.Tas no cilvēka atņem spēkus un daudz enerģijas, domājot lietas, kas bija, kā būtu, ja darītu ko savādāk.Ir jāsaprot, ka tas viss ir beidzies, un ieteiktu ikkatram pēc attiecību beigām, censties palikt par draugiem ar savu otro pusīti, lai nav palikuši nekādi noslēpumi, dusmas.Galvenokārt pateikties par to, ka Tevi satika un prieks bija ar Tevi pavadīt to laiku, kas mums abiem bija veltīts, tas bija neaizmirstams.
Tad Tu man biji viss ko vien vēlējos, bet mēs augam, mainamies, pilveidojamies meklējam to, ko vēlamies, un pašam negribot viss vienā mirklī sabgrūg un vieglāk ir izķirties nekā, censties salabt, un grimt lielā depresijā, kā rīkoties ko darīt, lai būtu kā sākumā.
Tā nebūs! Tā dzirkst ir pazudusi, kas bija sākumā.
Jādzīvo, kā ir.Tev drošivien ir tāds posms, ka lietas iz dzīves viņu atsauc atmiņās, ka vēlies viņu, savā jaunajā draugā, ka viņš Tev morāli, psiholoģiski pietrūkt.
Nebaidies, uzdrīksties rīkoties un aizraksti, ka vēlies uzzināt kā viņam iet, kā dzīve mainījusies, aprunājies, būs vieglāk.
Lai izdodas!