Kāpēc mēs krāsojamies vai nekrāsojamies?

Nu tām pārējām ir vai nu pārāk augsta pašapziņa vai nu pārāk zema. cita sevi uzskata par princesi, ja var nekrāsoties. bet citas sievietes tiešām izskatās skaisti arī bez jebkāda meikapa. citām tieši pretēji - ir lietas, kuras vaajdzētu noslēpt vai tml, bet to nedara. tās, kurām ir pārāk zema pašapziņa - viņas vnk izvēlas palikt drīzāk nepamanāmas. bet arī cilvēki jau tevi tāpat pamanīs. pašam tikai šķiet, ka nepamana.

aloe - es šādi mostos katru rītu no bērnudārza vecuma. mūs mamma radināja tā atmosties, citādāk mēs pa māju,kā aizmiguši staigājām. ato, tik atliek ar aukstu ūdeni seju nomazgāt un tāds spirgtums ir.:)

ikdienā,ja kkur jādodas ārpus mājas, tad uzlieku tonālo,skropstu tušu,reizēm laineri un tas arī viss... uzliekot tonālo,pazūd loki zem acīm un citi nesmukumi...

citreiz arī aiz neko darīt uzkrāsojos,paeksperimentēju ar acu ēnām..

Kādreiz krāsojos ļoti. nespēju uz veikalu iziet neuzkrāsojusies.
Tagad kautkā šovasar vispār nesanāca krāsoties, jo bija jātaisa remonts utt. un pieradu, ka vairs nevajag krāsoties.
pa laikam gan sakrāsojos, bet tikai ēnas, skropstu tušu un bronzeri, bet isti nekko vairāk.
Patīk mans dabīgais izskats tomēr. Jo tā taču esmu es, kāpēc man ūt tai, kas neesmu?

aloe nu nee,es tik saku kaa man ir :D mosh tev tas pampums no kaut kaa cita(vecis ar roku pa miegam uzshauj :D )

Bez kosmētikas liekos neglīta. Obligāti lietoju acu ēnas, laineri, skropstu tušu un iekrāsoju uzacis. Ja labs garastāvoklis, ietonēju lūpas..

nekrāsojos, neuzskatu to par nepieciešamību, gada laikā acis biju uzkrāsojusi laikam kādas pāris reizes, vienreiz uz kāzām un velkkad bija, uz klubiem ejot arī nekrāsojos, vienīgais ko uz sejas lieku ir pēc dušas mitrinošo krēmu un lūpu balzāmu, ja ir kāda diena, kad seja izskatās ļoti bāla un savārgusi tad varbūt bkiņ kkādu pūderi uzpļikšķinu bet tas ir ļoti reti, tas arī ir viss.
uzskatu ka zems pašnovērtējums ir tieši tām ,kas maskē savu seju katru dienu ar tām špaktelēm un pārējām herņām, neuzskatu sevi par skaistumkaralieni, vienmēr esmu novērtējusi cik skaisti izskatās meitenes ar dabīgi skaistu, mirdzošu ādu, kas ir panākta bez nekādām špaktelēm, bet vnk rūpējoties par sevi, nevis sedzot sekas.

Es krāsojos tāpēc, ka man ļoti patīk process, tas ir tas laiks ko varu veltīt tikai sev, sakārtot domas, tā ir kā mini procedūra, kuras laikā es domāju tikai par savu labsajūtu. Vēl es rāsojos tāpēc, ka kosmētika izceļ manus plusus un nomaskē manus mīnuss, man paugstinās pašapziņa un es kopumā jūtos labāk!

Šī diskusija jau paredz zināmu negatīvisma devu no meitenēm ar atšķirīgiem viedokļiem.

Neuzskatu ka vēlme lietot dekoratīvo kosmētiku ir atkarīga no sievietes pašapziņas, bet gan tā kādā vidē sieviete ir augusi un uzturas. Piemēram, ja sieviete nodarbojas ar tomātu audzēšanu lauku saimniecībā, strādā ūdens kūrortā par glābāju, diez vai dekoratīvās kosmētikas lietošana ikdienā būtu racionāls lēmums. Bet tas nenozīmē, ka sieviete ikdienā nevar justies skaista un pašpietiekama. Savukārt sieviete, kas strādā bankā, bez grama kosmētikas var atstāt nepietiekami lietišķu iespaidu.

Domāju, ka skaistumu vairāk ietekmē sievišķais starojums, ko nevar atrast pūdernīcā. Tam ir emocionāla izcelsme. Vai nav vienalga, kur tās emocijas rodas - dekoratīvās kosmētikas lietošanas procesā vai tomātu stādu audzēšanā... galvenais, ka ir.

Nazīc - jā, arī variants :D

Oi :D

Nu kas tas par stulbumu?
Šis nāk no kura gadsimta?

Krāsoju tikai uzacis, jo ja neuzkrāsotu, dažs labs nesaprastu, kas ar manīm ir noticies.
Nomaskēju dažreiz kādu pumpu uz sejas, tad es jūtos labāk.
Lūpas nekrāsoju, jo ja jābučojas puisis tāpat palūdz noņemt lūpukrāsu.
Jā un tie visi tonālie un lūpukrāsa var sasmērēt apģērbu puisim.

Nuuu ja būtu pilnīgi dabīga izskatītos tiešām briesmīgi, jo man ir blonds apmatojums, tātad blondas skropstas un uzacis

man tas pats variants...:D un nosauloties nevaru- piedegu... :D lietoju retu reizi tonalo,bet parsvara tikai uzacu zimuli un tusu :D

ja man jaiet pec cigaretem vai alko tad man gan jauzkrasojas -savadak var nepardot.... :D pasi biezi aizmirstu panemt lidzi... izskatos uz 15,bet jau ir 20 :D

no dažiem komentāriem nāk vēmiens - "nekrāsojos, jo jūtos skaista tāpat", es nesaku, ka tas ir slikti, bet vienkārši, piemēram, es gandrīz nekad neesmu redzējusi skaistu un ar pašapziņu apveltītu meiteni, kas nav uzkrāsojusies, man darbā, augstskolā, ikdienā visas kā viena kas nekrāsojas ir pelēkās peles, kas sūdzas, ka nevar dabūt vīrieti.

mazliet uzkrāsoties, kaut ko pielabot - tā ir sevis kopšana. tā ir vienkārši cieņa pret sevi!

viss jau arī atkarīgs, kur jūs, dāmas, kas nekrāsojas, strādājat, ja no rīta ir jāiet uz darbu noliktavā vai tml, tad, protams, nav nekādas jēgas iespringt, bet strādājot ar cilvēkiem der sevi sakopt.

uzskatu, ka no mājas bez skropstu tušas uz acīm vispār sievietēm ir aizliegts iziet!

Var teikt, ka es krāsojos katru dienu, izņemot tās dienas, kad dzīvojos pa māju.
Krāsošanās neaizņem vairāk par 10min. Tikai skropstu tušu, reizēm nedaudz tonālo un uzacis ietonēju tumšākas.
Te viena meitene teica, ka ziemā klāj tonālo, jo liekas, ka tas aizsargā seju - varu teikt to arī par sevi.

Ir tā, ja neuzskrāsojos, tad liekas, ka būtu aizmigusi. Laikam pieradums. Pašai arī labāk patīk, ja sropstas uzkrāsotas, tad uzreiz sajūta, ka acis izteiksmīgākas un labāk izskatos. :)

Tā kā seja man ir briesmīga, bet acis man patīk, tad izceļu acis ar skropstu tušu, kuru daudz nevajag, lai man jautātu, vai nav pieaudzētas un dažkārt acu zīmuli uz nakts pasākumiem. Jo jāizcel tas skaistais, lai nepilnībām nepievērstu uzmanību. Tonālo nevaru lietot, jo sausa āda un lūpas man ir ļoti maziņas un sarkanas, tāpēc nevajag krāsot. Uzacis gribētu iemācīties smuki krāsot, bet nu.. pagaidām slinkums. :D

tās, kas raksta, ka viņām ir bail, ka ziemā viss tonālais notecēs no sejas un tml komentārus, man jums ir divi jautājumi - vai jums kaut reizi tā dzīvē ir gadījies? un ja ir, tad cik lētai kosmētikai tai ir jābūt? :D :D

Tā kā man tagad ir pieaudzētās skropstas, tad tas ļoti atvieglo ikdienu :) Uzsmērēju tonālo, lūpu balzamu vai spīdumu un viss, esmu gatava iziet ielās.. ja esmu pastaigājusi pa solāriju, tad vispāŗ nekas no dekoratīvās netiek likts uz sejas, līdz ar to visi var brīnīties, ka pa dienu izskatos tāpat kā no gultas izlienot :D Nu uz pasākumiem gan vairāk - mēdzu laineri, acu ēnas, bronzas pērlītes palietot
Bet godīgi sakot, es krāsojos, jo tas tomēr man paceļ pašapziņu - es jūtos pārliecinātāka, vairāk uzdrīkstos un pie tam ja esmu pavisam smuki sakrāsota, tad man vairāk gribas iziet ārā un izdarīt visu ārpus mājas, tādā veidā smukā seja atrādīta vairākiem cilvēkiem :D Ja neuzkrāsojos, tad man tās dienas vairāk vai mazāk bija tādas klusākas, mierīgākas un vairāk pa mājām. Tāpēc es pavisam noteikti uzskatu, ka drīzāk tām, kuras nekrāsojas ir augsta pašapziņa, bet tās kuras krāsojās.. tās ceļ pašapziņu ar krāsošanos :)