Ha, ha, atcerējos vēl kko stulbu. Man bija 14 gadi, bet čalim 15. Es viņam ļoti patiku, bet man viņš nenormāli riebās. Reiz pavadīja līdz pieturai, visu ceļu mājup noraudāju, jo drausmīgi mani nokaitināja. Pateicu visu kā ir - ka viņš man riebjas, redzēt negribu un lai liek mieru. Ok, pēc laika norima, tad jau viņam bija meitene, kuru es nepazinu, loģiski, ka viņa mani arī ne. Eju, nāk abi pretī, viņš skaļi pasaka - rekur viņa ir, ar tādu wtf pie sevis ierēcu un gāju tālāk. Nezinu, kas notika, ko viņš viņai sastāstīja, bet, ja skatiens spētu nogalināt, es būtu jau tūkstoš reizes vismaz mirusi, vēl garām ejot kko vienmēr manā virzienā nošņāca. Joprojām nesaprotu, ko es tādu izdarīju. :D