Man ar tā, man ar tā! Kādreiz bija pavisam traki. Atnāk pie manis draudzene, apskata kādu lietiņu - smaržas vai kurpes un saka, ka viņai patīk, tad es - ok, ņem, tās ir Tavas. Kas tik netika atdāvināts. Kleitas, smaržas, kurpes, grāmatas.....Vēlēšanās dot ir laba lieta, bez tās mēs būtu drusku dzīvnieki:) Tagad mazāk kaut ko dāvinu tāpat, bet vairāk piedomāju, ko. Dāvanas ir enerģijas nesējas, un kad mans viens ex reiz neko man neuzdāvināja ne uz v/d, ne dz/d, sapratu, ka mūsu starpā kaut kas ir beidzies, jo, manuprāt, dāvanas ļoti parāda, kas tad mēs viens otram esam. Un vispār - es uzskatu, ka skopums ir viena no visnožēlojamākajām īpašībām cilvēkā, kas pasaka par viņu daudz vairāk, nekā viņš domā:)