Esmu bijusi pie daudziem dermatologiem, katrs tomēr darīja kaut ko savādāk, bet man tīkamākā ārste sāka ar asins analīzēm, kā arī pārbaudi uz alerģijām (sūdzējos par to, ka seja iekaisa no visa, ko liku tai virsū. Jo vairāk zieķēju, lai kļūtu labāk, jo vairāk seja iekaisa), tā palūdza arī slimības vēsturi un cītīgi runāja, pētīja, interesējās, izrakstīja līdzekļus sejas kopšanai, kā arī sūtīja pie savas kolēģes, lai tā arī apstiprina diagnozi (man ļoti patika, ka ko tādu viņa neizlēma vienpersoniski), uzzināja iemeslu visām kaitēm, nosūtīja uz nepieciešamo procedūru. Ideālā variantā man tagad vajadzētu jūsmot par ādu, bet uz to procedūru īsti nebija lemts aiziet. Tā kaut kā īsumā.