Savā iepriekšējā darbavietā pazinu vairākus vīriešus, ap 30, pelna labi, braukā pa ārzemēm, ir materiāli nodrošināti, un, galvenais - brīvi! Bet - katru dienu līdz 21-22 vakarā sēž darbā... Un man neticas, ka viņiem negribas, lai vakarā mājās kāds gaida. Tā vietā - jaturpina karjera, jācep zinātniskie darbi, jādabū doktora grāds vai pat profesora statuss. Pilnīgi žēl, ka netiek izmantots tik labs ģenētiskais materiāls! :D
Bet neticu, ka ģimeni ar karjeru nevar apvienot! Zinu daudzus veiksmīgus piemērus, un pati cenšos tiem sekot. Man ir ģimene, turpinu studijas maģistrantūrā, kārtoju sesiju, paralēli mājās, sēžot ar bērniņu, strādāju - rakstu projektus uz pasūtījuma, rediģēju diplomdarbus. Un viens otram tas netraucē nekā! :)