Jāpiekrīt Chanely, taču šī doma nedaudz arī biedē, jo tomēr manī ir iesēdušies tie sabiedrības principi un nu negribētos vientuļai nodzīvot. Tā kā vīriešus saprotu tik pat labi kā kvantu fiziku (un nepārprast, man fizikā bija 5nieks) un galīgi neesmu master flirtētāja vai attiecību eksperte, tad tiešām bieži vien aizdomāju, ka, ja nu nekad tā īsti neizdodas šīs lietas piekopt, ir jāmeklē kas cits, kam savu dzīvi veltīt.
Bet, ja tomēr paveiksies, tad es šā vai tā negribētu precēties jauna. Labi, precēšanās vēl tā, bet ģimeni veidot ap 30, varbūt pat vēlāk. Gribu vēl kamēr nav nekādu saistību uz nebēdu izceļoties pa pasauli, padzīvot visdažādākajas vietās, daudz ko iemācīties. Taču neesmu cilvēks, kas prot labi multitaskot. Es labprātāk katrā dzīves posmā koncentrējos uz ko citu.