Sveikas!
Gribēju pajautāt, kā jūsu puiši izrāda emocijas ikdienā vai ,piemēram, saņemot dāvanas?
Kā jau sieviete esmu emocionāla un vēlos saņemt kaut kādas emocijas arī pretī. Savējam vienmēr svētkos dāvinu paštaisītas, sirsnīgas dāvaniņas, bet bieži vien viss ko pretī saņēmu ir smaids un vienkārši pliks "paldies". Nākamajā minūtē, ilgi domātā un taisītā dāvana tiek nolikta uz plaukta aizmirstībā. Kad jautāju, vai par dāvanu vispār priecājas, saka, jā, protams!
Par mūsu gadadienu atcerējos tikai es. Par pēdējo sakrāto naudu izveidoju dāvanu, lai viņam prieks. Sāku aizdomāties, vai vispār ir vērts censties.. Jā , viņš arī cenšas man sagādāt dzimšanas dienās kaut ko jauku, bet pēdējā laikā šīs dāvanas paliek bezpersoniskas. Ziemassvētkos saņēmu lielās Philips austiņas, es nezinu kur viņas pielietot, tāpec lieto tās viņš.
Man nemaz neinteresē cik tā dāvana maksā, vienkārši gribas , lai tā nāk no sirds...
Varbūt varat ieteikt kā dot kādus mājienus, lai viņš visu uztver personiskāk?
Vēl viena lieta kas mani viņā satrauc ir tāda - piemēram, kad es vēlos mīļumu, pieglausties klāt, vai izrādu savu pieķeršanos, viņš norauj manu roku nost un stingri pasaka, es tagad mīļumu nevēlos! Vēlāk.Pašlaik es skatos sportu! Citreiz atkal pieprasa, ka viņš vēlas, lai es viņu samīļoju, jo redz esot noilgojies.
Citreiz rodas jautājums, tie vīrieši visu ar matemātiku aprēķina? :)
Laikam jau tās visas emocijas un izpausmes ir atkarīgas no ģimenē ieaudzinātā.... Vai arī man pagadījies tāds jocīgs.