Nesen biju veikusi ierakstu, kad gribās, tā gribās uz Latviju....
Vēljoprojām gribās, bet ne tik ļoti .... Manā dzīvē uzradās cilvēciņš, kurš aizrāva, ar savu būtību, tā, kad visu dienu, visu laiku domāju par viņu un vairs nekas neuztrauc... ne garās darba stundas, ne vēlme atgriezties mājās. Mani vairs nemoka domas, kuras vienmēr bijušas raustītas par itin visu... Viss šķiet ir tā apgriezies kājām gaisā un tas viss notika tik īsā laika sprīdī... Un mēs viens otru atradām, tieši īstajā mirklī, kad savā ziņā esam viens otram vajadzīgi, tieši šajā laika periodā. Bet par mums, nākotne, ir blāva, tik blāva, jo abi pametam šo jauko pilsētu - Atēnas, gandrīz vienā un tajā pašā laikā, bet laika un attāluma starpība starp mums būs tik liela un tāla... Bet šobrīd baudu momentus kopā ar viņu... Un jūtos no tiesas laimīga par to ...
http://www.youtube.com/watch?v=FOjdXSrtUxA
700
