VD blogs

Kā arī šai slimībai ar psihisku saslimšanu nav nekāda sakara. Vienīgi tik daudz cik, ja at tradicionālo medicīnu nevar izskaidrot simptomu cēloni, tad cilvēkam sāk likties, ka viņš jūk prātā un to visu izdomā, kaut tā nemaz arī nav!

Džinnija ko tu tādu esi piedzīvojusi?

man pašai arī ir VD,bet es esmu labi iemācījusies lēkmes kontrolēt,jo ja apzinās,ka vaina ir psiholoģiska,tad ir iespējams lielāko daļu kontrolēt.

Džinnija
Piekrītu - sajūtas ir briesmīgas un nepatīkamas. Kas to nav jutis, pat iedomāties nevar, kādas panikas lēkmes uznāk un kas tajā brīdī notiek galvā. Es tikai ar antidepresantiem varu šīs lēkmes apturēt. Vienu brīdi pārtraucu tos lietot, jo uzskatīju, ka man viss ir nokārtojies: darbs, mīlestība, nekāda stresa, BET tad atkal jutu, ka pirkstu gali paliek nejūtīgi, elpas trūkums braucot transportā, vadot auto kājas pašas sāk kratīties un bail ir vnk no tā, ka Tu neko nevari kontrolēt... Tas ir briesmīgi - tāpēc turpinu lietot zāles.

Nu par to,ka tas nav galvā, es nepiekritīšu. Jo visa pamatā viss ir tieši tur, tieši tāpēc ejot pie ārstiem nekādas fiziskās kaites nevar noteikt. Ja tas nebūtu galvā tu domā, ka dēļ šīs kaites tad sūtītu pie psihiatriem un psihoterapeitiem, kuri tieši strādā ar galvu un psiholoģisko stāvokli? Tas viss ir ļoti, ļoti dziļi iesēdies prātā, un vispār zem VD arī slēpjas depresijas, kura lielākoties ir ļoti ieilgusi un iesakņojusies dziļi, jo dziļi.

man drīzāk izklausās,ka Krii5 ir tas,kas bija manai draudzenei,viņa arī dzēra antidepresantus,bet cita iemesla dēļ,kad pārtrauca par ātru,bija tevis aprakstītās sajūtas,acīmredzot ir jādzer noteiktu laiku,nevar pārtraukt.

Nazīc- Man par to īpaši nepatīk runāt, it īpaši jau šeit forumā, jo atmiņas un sajūtas nav no tām patīkamākajām. Bet ja ļoti interesē varu tev personīgi uzrakstīt, ja ko tieši gribi uzzināt. :)

Krii5 - Vai, jā mēs viena otru ļoti labi saprotam. Es gan no antidepresantiem atteicos, pamēģināju divas reizes, bet bija vēl trakāk. Tad domāju, lai arī cik slikti man vienu periodu bija, bet ķepurošos bez tām, jo zāles visu problēmu iesēdina vēl dziļāk. Protams katram savs, nenosodu nevienu, kurš izvēlējies tādu izveseļošanās ceļu, bet pati vienkārši izvēlējos citu. Tagad esmu laimīga, ka varu dzīvot bez zālēm un esmu diezgan strādājusi ar savām domām, kā arī izlasīju vienu labu grāmatu, kura, pēc manām domām, mani izvilka laukā no briesmīgākā perioda manā dzīvē.

kā arī izlasīju vienu labu grāmatu, kura, pēc manām domām, mani izvilka laukā no briesmīgākā perioda manā dzīvē.

Padalīsies ar nosaukumu, lūdzu?

Džinnija - varbūt padalies ar to grāmatu, ja ir tāda vēlme. Vari man uzrakstīt vēstuli arī šeit.

Džinnija jup raksti raksti

„Uzveiksim asinsvadu veģetatīvo distoniju” A. Kurpatovs. Man personīgi viņa ļoti, ļoti palīdzēja. Tā grāmatā man bija kā tāds pēdējais salmiņš, kurš izvilka no reāli dziļas bedres. Bet viņu ir ļoti grūti dabūt, pati dabūju izlasīt no sievietes, kura pati ar savu roku bija viņu pārrasktījusi datorā.

Veģetatīvās distonijas cilvēki, pārbaudiet lūdzu dzelzs daudzumu asinīs!
Pazemināts dzelzs daudzums parāda tieši tos pašus simptomus.
Citam uz robežas esot ir tas pats, kas citam jau kad trūkst konkrētais elements.
Man ārsti (poliklīnikas ) katru reizi smērēja iekšā visādus herbastresiņus utt, ltās visas vielas kas ir šajās tabletēs bloķē citu vielu uzsūkšanos organismā- tas ir varš, D vitamīns uc.
Tapēc ,kamēr lietosiet šīs zāles, jums būs labi, kad pārtrauksiet atkal sāksies panika!
+ Pārbaudiet cik proporcionāls ir jūsu kermenis, kā zinām orgāni "sēžoties " nospiež cits citu, līdzarto veidojās saucamā atbalss! Jo konkrētais orgāns kurš tiek nospiests darbojas ar papildus slodzi, un zāles ko raksta dakteri, tikai momentāli mazina simptomus, bet neārstē konkrēto problēmu.
Un cilvēka labā puse, vietā kur atrodas žultspūslis atbild par šo saucamo emociju pusi.

AURA - par Herbastress iepriekš nebiju neko tādu dzirdējusi, bet, godīgi sakot, kādu laiku pēc lietošanas, es taisīju analīzes speciāli, lai apskatītos D vitamīna līmeni (it kā, ja ir pazemināts, tad arī ir iespējami šādi simptomi), un tik tiešām, bija nedaudz zem tā, cik vajadzētu būt. Es gan nezinu, vai tas bija tāpēc. Par Herbastresa līdzīgajiem, arī neko tādu nebiju dzirdējusi, man likās, ka tāda veida atkarību tik vieglas zāles nerada.

Grāmata, ko ieteica Džinnija mani izvilka laukā no VD. Tiešām laba grāmata. Manuprāt, ši nav pirmā diskusija par šo slimību, kad iesaku izlasīt tieši šo grāmatu.

es izveidoju blogu, te nu tas ir http://miersunbriviba.blogspot.com/ :)
pagaidām ir tapis tikai viens ievadraksts, rīt vai šonakt ielikšu pirmo rakstu, pie kura strādāju, un papildināšu lapas. Lūdzu, padodiet tālāk šo linku, un pierakstiet adresi. :)

O tik ātri jau blogs gatavs, baigi forši, tā tik turpināt. :)

Šeit ir pirmais raksts - http://miersunbriviba.blogspot.com/2013/01/metodes-panikas-apturesana-no-gramatas.html
paldies, Džinnij :)