Tā kā neuzskatu šīs lietas par nereālām vai šaušalīgām, tad ir nācies saskarties un daudz. Nezinu, kas no kā izriet.
1) Mani sapņi piepildās - tieši un reizēm ļoti sāpīgi. Nedēļu pirms pēkšņā nāvē nomira mans tētis, sapnī redzēju viņa bēres. Piebildīšu, ka viņš bija vesels cilvēks un nekas neliecināja par tādu notikumu. Pēc šī man bija reāli bail iet gulēt, jo vienmēr šķita, ka nosapņošu vēl ko briesmīgu, kas piepildīsies. Sapņos tētis mani visu laiku vilka līdzi, es pretojos, zeme šņirkstēja zem nagiem. Tad viņš ir nācis vēl biezhi vien - ar caurumu galvā, no kura lien ārā tārpi, ļoti tievs un izkāmējis, slims ar visdazhādākajām kaitēm, utt. Bet kādu mēnesi pēc viņa nāves es tiešām ļoti saslimu - ar plaušu karsoni. Braucu tālu ceļu mājās ar vilcienu, jutu, ka plaušas deg ārā. Es gandrīz nomiru tur - man jau sākās halucinācijas. Es redzēju tēti, lūdzos, lai viņš mani glābj, lai man vairs nesāp. Viņš teica, ka vēl nē, ka man vēl tepat uz zemes ir daudz darāmā. Toties viņš mani apskāva, es jutu viņa smarzhu, viņš mani nosauca dīvainā mīļvārdiņā. Mājās to stāstīju mammai - viņa teica, ka tā es esmu saukta zīdaiņa vecumā. Galīgi nesaistīti ar manu vārdu, kaut kāds principā pašdarināts vārds. Tjā. Lai cik jocīgi neizklausītos, es ticu, ka tētis bija atnācis man palīdzēt. Un pēc tās reizes man kļuva vieglāk, domājot par viņu un kā akmens novēlās no sirds. :)
2) Arī par sapni. Nosapņoju vienas draudzenes tuva cilvēka nāvi online. Tai naktī tas likās tikai kā dīvains sapnis, neierastā vietā, ar neierastiem notikumiem. Katru nakti vis neredzu, kā mirst jauni cilvēki. Otrā dienā izrādās, viņai tuvs cilvēks nomiris - tieši tai naktī. Un galvenais - pat vieta tā pati, kas sapnī. Un nāves veids. Pats trakākais, ka, apskatoties draugos fotogrāfiju, arī cilvēks sapnī bija tas pats. Iepriekš nebiju viņu redzējusi.
Tas tā, tas, kas visspilgtāk ir palicis atmiņā. Ir justa arī klātbūtne, bet tas, manuprāt, nav tik būtiski, jo tas ir neizbēgami.
86
