kad biju sīka, bieži izsaucām garus. šaušalīgākais laikam bija tas, ka vienreiz, izsaucot nesen mirušu paziņu un uzdodot visādus jautājumus, tas atbildēja pilnīgi pareizi! O.O bijām šokā, kā atbildes tā var sakrist.
bet visbaisākās sajūtas, kādas esmu piedzīvojusi, bija, kad DOMĀJU, ka esmu ieraudzījusi spoku. sirds sažņaudzās un sāka sisties tik strauji, ka domāju - apstāsies. brr, beigās izrādījās, ka tā bija tikai koka ēna :D