Nu jau vairākus gadus diezgan bieži, pēdējā laikā biežāk, man rādās murgi par savu tēvu- vai nu viņš mani sit, vai arī skrien ar nazi pakaļ un tml. Es zinu iemeslu- mēs gandrīz pat nerunājam, man pret viņu ir kas līdzīgs naidam, ir tik daudz nepateikts, bet zinu, ka nav jēgas teikt, jo viņš nemainīsies. Tā kā sen vairs nedzīvoju ar ģimeni, bieži iedomājos, ka tik viss ar pārējiem būtu kārtībā. Kad aizbraucu ciemos, redzu visu, dusmas vēl vairāk kāpj.Un šī iemesla dēļ mana zemapziņa neļauj man gulēt, pamostos, tad no bailēm nevaru aizmigt. Varbūt uz baznīcu aiziet? Es nespēju viņam piedot, un tas traucē man dzīvot.
537
