kā izkulties no strīda

Varbūt pagaidi, lai mazliet nomierinās un tad sāc ar rāmu sarunu, mēģini iziet uz kompromisu bez balss pacelšanas un pārmetumiem.

gaidi kad viņam pāries, tur nekas nelīdzēs cits, tu tikai kritīsi uz nerviem ar visu ko dari

par pagaidīšanu jā, es to saprotu, bet es baidos, ka tas aizies jau nākamajā stadijā, ka tas sāks ievilkties, es gaidīšu, a viņš tēlos kkādu vienaldzīgo aiz spīta un beigās attiecības izjuks :( tik stulba sajūta iekšā

dzīvojat kopā?

nē, nedzīvojam gan, tas pašlaik nav iespējams

tā vien šķiet, ka VIŅAM pie pakaļas vai attiecības izturēs, vai neizturēs, es laikam vienīgā cepjos. bēdīgi.

Izklausās atkal pēc -18... tad vienīogais ko var ieteikt... ļauties plūdumam.. jo ar jauniem čalīšiem neiet cauri pieaugušu cilvēku izrunāšanās utt. standart varianti kā parasti normāli tien kārtotas attiecības...

jā, es sāku saprast to, ka viņš vēl ir bērns... nezinu, ko es vispār daru ar viņu attiecībās, pašai kkā smieklīgi apzināties

*sexywoman

Nu man tā bija ar pirmo draugu... bijām kopā ilgi bet bijām bērni attiecības bija no kaut kādiem 16-19 gadiem... un tad arī bija apvainojās par kaut ko nerunāja dienām, beigās tā arī nepateicia par ko un tādi debīlismi.. es varēju no biksēm lekt laukā .. raudāt.. bļāut no viņa bija 0 reakcijas... Nu tagad saprotu, ka nu tās bija tādas bēnu attiecības un bērnu uzvedība ( lai gan nav ne jausmas kā viņš veido attiecības tagad jau pieaugušā vecumā) un tur nebūtu derējusi cosmo meiteņu ieteiktā mierīgā izrunāšanās utt...

viņš vakardien strīda laikā izteica visu, kas uz sirds sakrājies, es arī izteicu, bet šodien es gribētu mēģināt sākt normālu sarunu, mierīgi, lēni, bet viņš laužās pretī un spītējās tākā tāds....

*sexywoman

Nu pabiedē.... saki, ka esi nākusi cilvēcīgi parunāties, un ja viņš neprot veidot attiecības un risināt strīdus kā normāls pieaudzis cilvēks tad tev nav pa ceļam ar tādu... un taj brīdī sāc vākt mantas ( nu ja esi pie viņa) , sāc vilkt jaku saki ka iesi prom un ar to viss būs beidzies, ja viņš nenāks pie prāta un nesāks normāli komunicēt... ja viņš ir pie tevis palūdz atstāt tavas mājas, ar līdzīgu tekstu... Nu un tad divi varianti.. vai nu viņam atvērsies jo rūp jūsu attiecības un mazliet dzeļ ausīs ka sauc par bērnišķīgu būtni, vai arī ja ne tad zināsi, ka nav nekas glābjams un viņam tiešām PO... ( šo paņēmienu var izmantot tikai vienreiz, jo jau nākošajā viņš zinās, ja uzsāks sarunu tad tu nomierināsies)

Šo nekad neieteiktu pāriem 20+, bet 20- jauniešiem ir savādāka izpratne par attiecībām un savādāk tiek izrādītas emocijas...

paldies par padomiem, nu jau jūtos labāk. Izlēmu, ka došu viņam mazliet laika atiet, bet, ja nenāks pie prāta pēctam, tad tiešām nav pa ceļam.

Tad, kad mani pūliņi cieš sakāvi, tad es arī ieslēdzu pohujismu, un zinu, ka tas viņu vēl vairāk kaitina, es vienkārši sāku pret viņu izturēties tā kā viņš pret mani.

es gribētu SPĒT uzmest viņam tāpat kā viņš man, bet es vienkārši nespēju, es nespēju nosēdēt uz vietas un uzmest tā pa īstam :D , bet iespējams, ka tas viņam atvērtu acis!

*sexywoman

Mjāaa.. izklausās pēc manām pirmajām attiecībām... arī es biju idiote.. šis sēdēja akmens seju.. es sēžu bez maz vai uz ceļiem lūgdamās blakusun raudu kaut ko... tāds stulbums un tāda pazemošanās... un beigās tagad saprotu ka tieši tas viņam besija visvairāk, tā ņaudēšana un apkār luncināšanās brīdī, kad ir dusmas un gribas izdusmoties....

Tad man sāka piegrieszties, saņēmos, absolīju sev , ka sevi vairs nepazemošu... tā arī darīju... tad šis sākumā vēl lika ignoriņu, jo bija pieradis, ka es tāpat uz vēdera lienu.. kad saprata, ka patiešām palieku vēsa un man arvien vairāk PO... sāka uztraukties...

Kad man patiešām jau bija pilnīgi vienalga, man viss bija noriebies, sapratu, ka esam kopā pieraduma pēc un vienā ballītē uz kuru mistiskā kārtā sanāca aiziet vienai, satiku vienu foršu čali, kurš man pievērsa uzmanību un kuram es patiku un viņš iepatikās man... sapratu, ka ar veco īgņu mums nav nekas kopīgs un mīlestība tur nekāda nav pavisam noteikti... a ko šis.. kad pateicu, ka šķiramies viss cauri... cilvēks sabruka... nebija iedomājies ka tā var notikt... bija panikā... cik no draugiem saprotu ilgi ilgi netika pāri šim visam... tikai tagad pēc 5 gadiem sāk veidot kaut kādas attiecības...

Nu vajag parādīt, ka mūžīgi netrīsies ap viņu un uz vēdera nelīdīsi šo attiecību dēl... varbūt nostrādā...

roxy, tiešām izklausās, ka tev bija gadījies tāpat kā pašlaik ir man. Esam bijuši kopā arī pirms gada, toreiz es biju liela muļķe, ikreiz, kad bija strīds, līdu uz vēdera, lai izlīgtu, sakārtotu attiecības, bet tad man apriebās un es viņu pametu, es aizgāju no viņa, tad gads pagāja ar citu cilvēku, bet tagad atkal kaut kā esam atsākuši attiecības, nu jau es esmu gudrāka, bet vēlētos kaut spētu būt vēl gudrāka... t.i. spētu uzmest viņam kā viņš to dara!