Kauns, ka pazīsti...?

Jā.. Izvairos no tā indivīda.

Nē! Tam ko kāds redz pasaka par kādu ir zero vērtība. Tādas aiz muguras runāšanas neko labu neliecina par to pašu stāstītāju.
Neiespaidojos no "viena tante teica".

Nevar iedomāties neko,kas man varētu likt kaunēties par kādu. Tātad nē...neesmu uzzinājusi neko tādu. nezinu cik briesmīgai šai lietai vajadzēu būt....
Iespējams,ka beigtu ar kādu konaktēties, ja šis kāds - būtu veicis izvarošanu vai nodarbojies ar pedofīliju. neko citu nevaru iedomāties.

Jā! Kauns, ka citu cilvēku priekšā šo indivīdu reiz aizstāvēju. :D

Jā, ir bijuši vairāki gadījumi. Viens no tiem - kādreizējā draudzene fotogrāfējās erotiskajos žurnālos un pārdevās vīriešiem. Kad to uzzināju, kontakts zuda, jo savā draugu lokā negribu cilvēkus ar tādu reputāciju.

Ja tas būtu kaut kāds pedofīls,zoofīls vai citādas galējības,jā nekontaktētos,bet vispār nespēju iedomāties,kas mani tā iespaidotu,lai nekontaktētos.
Man patīk dažādi cilvēki ar dažādiem uzskatiem man apkārt

Es arī iepriekš domāju, ka tam jābūt kaut kam īpaši briesmīgam, lai man būtu kauns... Bet te - tik zemas morāles vērtības cilvēkam izrādījās un vēl es ar to cilvēku kopā biju. Kauns!

Nē! Par manu draudzeni tika palaista ļoooti apkaunojoša informācija pa pus pasauli. Kamēr citas draudzenes novērsās, es tieši otrādi - uzmundrināju, sapurināju un liku pacelt galvu vēl augstāk!

Nē! Man būtu kauns, ja atbilde būtu apstiprinoša. Lai arī par daudziem cilvēkiem, ar kuriem esmu komunicējusi, apkārtējie labprāt baumoja, šausminoties par viņu pagātni, lai arī man daudzi ir darījuši pāri un nodevuši, nevaru iedomāties, kā var kaunēties no kāda pazīšanas. Vērtēju cilvēkus pēc tā, cik labi jūtos viņu klātbūtnē, neatkarīgi no tā, ko apkārtējie runā. Ja jūtos slikti, tad arī tas nav iemesls, lai kaunētos.

Neticēsiet, nemaz nav jābūt pedofīlam, zoofīlam utt., lai negribētos kontaktēties. Es padzirdēju šo to par sava brāļa draugu, nu negribējās vairs ar tādu ne runāt, vispār kauns bija, kad viņš ciemos nāca :(

Nē.
Es vispār ne īpaši uzticos tādiem ''viena tante teica''. Ne mazums idiotisku baumu ir palaistas par cilvēkiem.
Protams, ir cilvēki ar kuriem nav vēlmes kontaktēties, bet tad parasti par iemeslu kalpo kāda man nepieņemama rīcība(ko esmu redzējusi), vilšanās šajā cilvēkā, nodevība utt. Taču tādas parunāšanas aiz muguras - lielākoties uztveru tikai kā aprunāšanu un izdomājumus. Izņēmuma gadījumi, ja ir kkādi pierādījumi, bet tas ir ļoti reti, jo parasti nākas dzirdēt tikai tukšus vārdus.
Taču, tā ir nevēlēšanās kontaktēties, nevis kauns. Tas nav viens un tas pats. Kauns, ka kādu pazīstu man nav bijis nekad.

Jā! Nedomāju par tiem "viena tante teica", bet reālu situāciju ar pierādījumiem - uzzināju, ka viens bijušais kl. biedrs izdarījis pretīgu noziegumu, zuda vēlme vispār kādreiz viņa seju kaut kur redzēt.

Nu manā gadījumā tā ir patiesība ar pierādījumiem un vēl tādiem nejaukiem, nav noziegums, nav zoofīlija utt., bet kauns tiešām, ka biju kopā ar to cilvēku.