Atbalsts no vecākiem

Donata-te domaaju ,ja mans viirs buutu latvietis,noteikti dotu vairaak maniem radiem Latvijaa!Amerikaani ir loti centreeti uz sevi-viniem loti patiik aizdot ,bet iedot -iipasi ,lielas summas -laikam nee!

Es runāju par tiem, kas dzīvo/ēd/studē par vecāku naudu, tajā pašā laikā tusē riņķī par to pašu vecāku naudu, pamanās atrast otru pusīti un čīkstēt, ka darbam jau laika neatliek. Tie ir parazitejoši radījumi. Par visiem te neiet runa.

Jām, par ļoti dārgām dāvanām tiešām jākatā spēc situācijas, jo, ja vecāki sagrabina naudu, lai savam jau diezgan pieaugušajam bērnam apmaksātu ceļojumu, tā būtu kauna lieta pieņemt, bet, ja vecākiem tie daži simti turp-šurp neko nemaina, tad tieši tā - kāpēc nē?

Bet lasot Konncas rakstītos komentārus, man sāk likties, ka tevi laikam vecāki iztriekuši no mājas uzreiz kā tev bijis 18 un vispār tevi nav pabalstījuši kamēr nostājies uz sava ceļa. Manuprāt, tas ir tikai normāli, ka vecāki palīdz kamēr vēl viņu bērns studē un cenšas kaut kur piestrādāt, jo algas tiešām ir mazas tādiem pusslodzes darbiem, kur ņem bez pieredzes. Un arī tas pats, kas te bija minēts, daudzi sasniedzot 18 iet vēl tikai 11.klasē, nedomāju, ka tad uzreiz jau vajadzētu meklēt savu dzīvesvietu un sākt jau dzīvot patstāvīgi. Un nedomāju, ka būtu traki jākaunās no tā, ka vecāki izlīdz ar naudu, ja dažreiz ir tiešām grūti, jo tad, kad mēs pelnīsim vairāk, mēs varēsim kaut ko nopirkt vecākiem, gan dāvanas, gan viss kaut ko citu, jo vecumdienās reti, kuram ir lielas pensijas.

Manuprāt, tas ir tikai normāli, ka vecāki palīdz kamēr vēl viņu bērns studē un cenšas kaut kur piestrādāt,

Man vispār liekas normāli,ka ģimenē cilvēki viens otram palīdz vienalga cik gadi un kāds materiālais stāvoklis(neieejot galējībās ar materiālo stāvokli,vecmāmiņai štuku latus neprasītu ;)). Gan man ir dotas lielas naudas summas,gan pati esmu pirkusi dārgas dāvanas,gan devusi naudu,neko neprasot atpakaļ. Bet es laikam kaut kādā neandertāliešu ģimenē dzīvoju,kur mēs viens otram palīdzam,ja vajag un iepriecinam ar dāvanām,kas liekas ir nepieciešamas un var/grib atļauties.

Visus komentārus cītīgi nelasīju, bet pirmās lapaspuses gan - mani vairāk pārsteidza nevis konncas stingrie uzskati, jo katram jau tie citādāki, bet tieši vecums, kas ir tas atskaites punkts - 18 gadi. Patiesībā tā pilngadība 18 gados ir tāds sviests, jo 90% cilvēku 18 gados vēl ir vidusskolā, kur mācības nenotiek tā kā augstskolā, kad var uz lekcijām neaiziet vai tml. un, ja augstskola ir vairāk izvēles lieta, tad nepabeigt vidusskolu, jo tev sevi jāsāk apgādāt, ir skumji. Arī es beidzu to 19 gados un tikai vienam cilvēkam no manas klases izlaiduma dienā bija 18 tikai tādēļ, ka viņam dzimšanas diena decembrī.

Valstīs, kur ir 11 klases, sanāk kaut kā loģiskāk - cilvēks pabeidz vidusskolu līdz ar pilngadību un nav principā bezjēgā (jo neko būtisku tāpat nemāca) jāatsēž tas viens gads, esot it kā pieaugušam, tai pat laikā bērnam. Zinu, ka viņiem augstskolās (vismaz tā tas ir vienā augstskolā tajā pašā jomā, ko mācos es) ir jāmācās par gadu vairāk, tomēr mācīties tālāk pēc vidusskolas vai sevi sākt apgādāt, vai darīt abas lietas vienlaikus - tā jau paša izvēle.

Nedaudz netēmā aizgāju.. Atbildot uz diskusijas jautājumu - droši vien, ka pieņemtu, ja viņi to varētu atļauties, bet ērti nejustos. Atceros, kā agrāk skatījos MTV raidījumu par saldajiem 16 un vienmēr šokējos, cik ērti un pašsaprotami tur tiek pieņemta doma par automašīnas dāvināšanu. Personīgi man ceļojumu būtu vieglāk pieņemt, mūsu ģimenē tas ir pierastāk, jo gribot negribot radinieku dēļ ir jābrauc uz citām valstīm.

Es runāju par tiem, kas dzīvo/ēd/studē par vecāku naudu, tajā pašā laikā tusē riņķī par to pašu vecāku naudu, pamanās atrast otru pusīti un čīkstēt, ka darbam jau laika neatliek. Tie ir parazitejoši radījumi. Par visiem te neiet runa.

Jā, ir tādi! Bet nu tur jau pašiem vecākiem ir jādomā ar galvu, ka viņi nevis palīdz saviem bērniem, bet šādā veidā pat padara viņus vājus un nepatstāvīgus! pašiem taču jāredz, vai viņu rīcība(naudas došana, palīdzēšana un lutināšaa) iet par labu bērniem vai par sliktu! Te drīzāk runa ir par pašiem vecākiem! Jo īstenībā cilvēks ir vājš radījums, kamēr viņam dos, viņš ņems! man arī deva, bet tajā pašā laikā lika novērtēt tās naudas vērtību.

Mani fascinē,ka no čaļa var pieņemt, bet no vecākiem nē.
Tjipa esmu gana pieaugusi,lai "piesūkātu " ceļojumam :D :D :D to var. Bet no vecākiem nē, esmu pārāk audzināta :D
Man ir samaitāta domāšana,jā.

kuda mir katjitsa.. :D

Tjipa esmu gana pieaugusi,lai "piesūkātu " ceļojumam

Ha, ha, nosmējos. :D
Nu, jā, ne mazums tādu "patstāvīgu" ir pasaulē,kas ir nost no kakla vecākiem, bet uzsēžas virsū džekam. :D

Mani fascinē,ka no čaļa var pieņemt, bet no vecākiem nē.

es arī par to gribēju iekomentēt!:D
ja ir pazemojoši ņemt no senčiem naudu, tad no džeka divtik, mans viedoklis!
( vīrs ir cita lieta, viņam varētu būt svarīgi nodrošināt sievu/bērnus)

panjemtu un peec tam censtos atdariit ar liidzveertiigu daavanu.

Visu nelasīju, bet laikam arī skaitos parazitējošais radījums:)
Studēju, pašai darbam tiešām fiziski nav laika. +par skolu man maksā, jo kredītus neņemam ģimenē.
Mani vecāki manis un brāļa dēļ pēdējo laikam varētu atdot. Auto gan es viņiem nekad neprasītu. Bet es vispār tāda pieticīga.
Protams, ir neērti dažbrīd, bet tas tikai apkārt valdošā viedokļa dēļ, ka tik briesmīgi, ja Tevi vēl vecāki uztur. Kad vajadzēs, es viņus uzturēšu un aprūpēšu!

Es gribēju pati piepelnīties un aizgāju pagājušgad oktobrī strādāt. Macījos 3. kursā. Darbs aizņēma tik daudz laika, pluss nevarēja kavēt. Alga bija tādā nekāda, bet džīvojot ar vecākiem, man pietika pilnībā sev. Pa to laiku neko no viņiem neprasīju. Rezultatā nenoliku sesiju un tiku atskaitīta. Dusmas, ka vsp aizgāju strādāt, jo principā tas bija mans untums, jo vecāki varēja mani uzturēt tāpat. Nu lūk dabuju akadēmisko. Tad iekārtojos pamatīgāka darbā, kur bija ļoti daudz jāstrāda, bet alga bija lielāka, BET pārcēlos prom no vecākiem pie puiša. Tēriņi alielinājās, jo nāca klāt, iepriekš nemaksāties rēķini un pārtika. Tā nu nekas neiekrājās un nākot vasaras beigām, sapratu, ka nemaz eizdevās NEKO iekrat, lai varu samaksāt par studijām šogad. Mācīties ļoti gribēju un vecāki apmaksāja manas atkārtotās studijas ar noteiktumu, ka vairs nestrādāšu, kamēr nepabeigšu mācības. Vini mani arī uztur pilnībā. Dzīvoju atkal pie viņiem.


Varbūt kāda teiks ka esmu liekēde, jo man ir 23 gadi, BET visu laiku strādaju par oficianti, jo neko labāku bez izglītības nevarēju dabūt! Un strādajot sapratu, ka nevēlos strādat tādu darbu, no kura reāls ieguvums ir nulle, tikai beigtas kājas un nekā iekrājumos. Sapratu, ka man nevajag darbu, lai savilktu galu kopā pa nullē un es gribu mācīties, lai jau ar izglītību stradat labi atalgotu darbu vai vismaz ar karjeras izaugsmes iespējām. Pirmajā darbā bija kolēģes, kuras strādaja pa 11 stundām dienā 6 dienas nedēļā, lai varētu vienas dzīvot. an tas nelikās tā verts - vergot par grašiem, lai dabūtu vienu brīvdienu mēnesī, kurā satikties ar draugiem vai arī kad puisis tevi redz tikai starplaikos, kad atbrauc mājās un līdz gulēt iešanai. Bet tas ir mans viedoklis. Zinu, ka citas strāda par oficiantēm un kā nieres taukos.

Vsp ļoti nožēloju, ka aizgāju stradat, jo pāris kleitu un labu ballīšu dēļ veselu gadu ilgāk jāmācās.

Ā un vsp lielāko daļu manu draudzeņu arī uztur vecāki, jo vēl mācās. Strāda tikai tādas, kuram vecāki nevar atļauties uzturēt un strap citu viņas visas ir bez izglītības un ka izskatās nekad tādu negrib iegūt, jo nav vairs ne velmes nedz laika, nedz līdzekļu. Vienīgā ceŗībā kā izrauties no mazapmaksata darba viņam ir atrast labi pelnošu puisi! Vienai draudzenei vecāki uztur pilnībā viņu un viņas brāli vecāko, kuri mācas, nestrādā. Un vēl viņas draugs pie viņiem dzīvo (bet pats pelna), jo viņiem ļoti liela mājas un vecaki negrib lai viņa aizvāktos, jo sirsnīgas attiecības. Nu man tas šķiet normāli, ka uztur, jo var atļauties.

Jā, es esmu parazīts, ka 22 gados dzīvoju uz vecāku rēķina, par studijām maksāja viņi un izklaidējos par naudu, ko arī deva viņi. hahaha :D

Mani fascinē,ka no čaļa var pieņemt, bet no vecākiem nē.
Tjipa esmu gana pieaugusi,lai "piesūkātu " ceļojumam to var. Bet no vecākiem nē, esmu pārāk audzināta

:D +1

Bet nu vispār..viss atkarīgs no situācijas. Ja vecāki to var atļauties, tad kāpēc gan nē? Cita situācija, kad vecākiem pašiem grūti ar naudu.

es pieņemtu, protams, ja vecāku finansiālais stāvoklis to atļauj un nedara to pa pēdējo naudu.
Pati es arī studēju pa vecāku naudu, bet ar pārējo es sevi nodrošinu +/- pati.

Piekrītu, ka vecāki savam bērnam grib tikai labu un grib viņu iepriecināt ;)

Ja ir tāda iespēja, kāpēc gan nē?
Nav, ko ņemt citus galvā, kuri gudri filozofē un skauž, ka citu vecāki var atļauties! Tad kāpēc gan nē?!

Tas jau arī ir atkarīgs, ko studē, ja medicīnu, tad saprotams, ka vecāki palīdz, ja kko kur maz lekciju un maza slodze, tad pats var visu pavilkt.

Es arī līdz 22 gadu vecumam dzīvoju pie vecākiem, augstskolā līdz 2 kursam dzīvoju un vecāku rēķina. Vini maksāja, gan par mācībam, gan deva kabatas naudu, nopirka labus ziemas zabākus, mēteli. 3.kursā aizgaju strādāt, i to viņi man vēl palīdzēja... tētis nemaz citādāk nespēja...
Tagad , kad man ir 23, dzīvoju atsevisķi, pelnu pietiekami, i to tētis man vēl šad tad naudiņu ieskaita, pat man neprasot, kaut gan es vinam jau cik reizes esmu teikusi, lai tā nedara. Un tagad , kad citā darbā pelnu pietiekami labi, esmu omai samaksājusi par slimnīcu, mammai par zobārstu...