Atbalsts no vecākiem

Neņemtu. Ja uzskatu, ka dāvana no vecākiem ir pārāk liela, atsakos.

nu ja mani vecāki varētu atļauties man kko nopirkt vai izmaksāt, es neatteiktos. kad man ir nauda, es nopērku kko viņiem, un kad būs vairāk zinu, ka varēšu vairāk ko palīdzēt.

Palasot te dažas labas dāmas komentārus,vnk gribētos kādu stingrāku vārdu pateikt,bet lai jau paliek!!!Labāk ir neko nekomentēt. Nē,neesmu studente, neņemu no vecākiem naudu vai ceļojumus,jo sen jau kā dzīvoju pastāvīgu dzīvi un ir sava ģimene, finansiālie līdzekļi,bet kā te daža izsakās - mjā,gribētu redzēt kā pašas dzīvo un cik 18 gados bija pastāvīgas!Smiekli nāk....

Sasmīdināja tie nosodošie komentāri par ''parazītu'' tēmu. Meitene taču nerauj no vecākiem pēdējo naudu no rokām ārā, lai tikai pēc savas iegribas aizbrauktu ceļojumā. Ja jau vecāki paši piedāvā, tātad viņi to vēlas un var atļauties un nav svarīgi vai meitenei 20 vai 40 gadi.

Katrs gadījums tiešām ir individuāls. Ja bērns sēž uz kakla vecākiem, kuri uz minimālo algo dzīvo un papildus prasa naudu mācībām un ballītēm, tad jā, tas ir izlutināts parazīts. Tomēr šaubos, ka šis ir tas gadījums.

Man arī 18 gados iededzās tas ''karognesējas'' gars - aizbraucu uz Angliju strādāt rūpnīcā, lai nopelnītu naudu mācibām ārzemēs. Vidusskolas atzīmes un atestāts bija tāds, ka jebkurā programmā varēju iekļūt budžetā, bet izdomāju, ka man vajag prom. Nesanāca, atbraucu uz Latviju, iestājos universitātē, programmā, kurai budžets vispār nav paredzēts. Pašlaik ''parazitēju'' vecākiem uz kakla, viņi apmaksā lielāko daļu manu izdevumu un nelielu daļu sedzu es praktizējot savā profesijā. Tā kā nedzeru, nepīpēju un neeju uz klubiem, neuzskatu, ka viņu nauda iet pa gaisu un arī pārmetumus attiecībā uz to neesmu dzirdējusi. Ja ģimene dzīvotu no algas lidz algai,tad loģiski situācija izveidotos savādāka.

Es par šo jautājumu pat tīri teorētiski nevaru izteikties, jo man neviens no vecākiem neko dārgu ļoti sen nav dāvinājis, jo nevar to atļauties. Tiesa gan, ja paliku bez darba, mamma vienmēr paņēma pie sevis un visu skolas laiku knapinājās, bet man vienmēr sagrabināja naudu ceļam uz skolu un pusdienām (es nedzīvoju Rīgā, bet mācījos gan un dienā aizgāja ap 5 Ls). Par to esmu pateicīga. Tagad varu mammai palīdzēt ar naudām un pagājušogad nopirku viņai auto, kas palīdzējis viņiem iesākt mazu maizes cepšanas biznesiņu un vismaz nodrošināt ģimeni ar kaut ko vairāk nekā tikai pārtiku. Tāpat brāļiem un māsai vienmēr kaut ko nopērku - spēļu mantas, jo zinu, ka kaut pabaroti un apģērbti viņi ir, tādas lietas viņiem nav naudas pirkt. Tā mums ģimenē ir iekārtots - atbalstīt vienam otru. Domāju, ja situācija būtu apgriezta un es būtu lūdzējs, mamma arī nekad man neatteiktu un es arī pieņemtu no viņas palīdzību. Skumji lasīt tos komentārus, kuros ir teikts, ka obligāti no 18 gadu vecuma pašam sevi jāuztur, tas ir muļķīgi! Vai tad pēc 18 tu vairs neesi savu vecāku bērns? Man bija savādāk, mani vecāki nevarēja atļauties mani uzturēt un es pēc vidusskolas sāku strādāt. Taču vidusskolu es beidzu 19 gados (izlaiduma dienā bija mana dzimšanas diena) un, ja man no 18 gadu vecuma būtu jāsāk strādāt, es droši vien skolu nepabeigtu.

Es par šo jautājumu pat tīri teorētiski nevaru izteikties,

nevis nevaru, bet varu tikai teorētiski izteikties

Ja vecākiem tas neiegrieztu budžetā lielu robu, tad jā, kā dāvanu, jā.
Ja vecāki sagrabina pēdējo naudiņu, lai redz, meitiņa pašiko un aizbrauc ceļojumā vai brauc ar auto, tad noteikti NĒ!

Es arī uzskatu, ka 24 gados jaunietim jau jābūt patstāvīgam.

nemacījos citur tikai tā dēļ, ka citur netiktu budžetā. Bet savā vietā esmu laimīga. Esmu dabūjusi stipendiju, paņemu studējošā kredītu un sāku kļūt neatkarīga tieši, kad sasniedzu 19 gadus. Manuprāt, nav jāmeklē vispārējais sabiedrības viedoklis, kas ir normāli un kas nav, bet katra indivuduālais redzējums, cik daudz ņemt no vecākiem, cik daudz atļāut sevi atbalstīt. Man neliktos pieņemami, ja man būtu pāri 20, es varētu apvienot mācības ar darbu, bet ta vieta labāk ļautu sevi uzturēt vecākiem. Jūtos gandarīta, ka esmu vidusskolas gados nopelnījusi iespēju būt patstāvīgai. Piekrītu arī iepriekš minētajam viedoklim, ka vecakiem nav pienākums apmaksāt studijas, ja bērns nav vismaz cīnījies par iespēju tikt budžetā un domājis par to laikus, bet tā vietā tusējies apkārt. Daudz kas arī atkarīgs no vecaku materiāla stāvokļa. Ja zinātu, ka manis uzturēšana vecākiem atņem iespēju pašiem iegādāties nepieciešamās lietas, tad vēl jo vairak nespētu vienkārši pieļaut, lai viņi gādā par manu augstskolu.
Katram savs uzskats.

man šķiet, ja ņem kaut ko no vecākiem, tad svarīgākais ir tas, vai bērns spēj to novērtēt un lai neuzskata to par pašsaprotamu. Es to spēju novērtēt. Jā, man maksāja par studijām un daudz ko pirka, bet es pati pēc savas vēlmes 19 gados gāju (atvainojos) podus tīrīt viesnīcā, kaut gan mani vecāki nereizi neteica, ka man jāiet strādāt, varēju to nedarīt. Un tagad padsmit stundas dienā rukāju ģimenes uzņēmumā un nē, nejūtos neērti, ka savos 20+ gados viņi man uz šo to dod naudu.
ne pa tēmu, bet mani tā pārsteiz, ka tagad jaunieši, kas tikko skolu beiguši, ir ar tādām prasībām, ka tas ir vsp vāks..pieredzes nekādas, bet pārliecība par sevi ir augstāk par augstu un vēl kurš katrs darbs viņiem neder utt. būtu komiski, ja ne tik traģiski

Es domaaju ,ka katram ir jaadziivo,neatkariigi no taa-jauns ,vai vecs!
Nesen runaaju ar savu mammu un vina pareizi teica-miilestiibu nevar nopirkt ar naudu!Cilveeku noteikti nemiilees vairaak tikai taapeec ,ka tas vairaak devis!Taaa sajuuta ir uz loti iisu laiku...!
Mees vienmeer jauniibaa domaajam,buusim vecaakas , buus naudina un tiem vecaakiem atdosim...tas praktiski nekad nenotiek taa,jo tad katram jau ir atkal gimene-mazie ,ruupes par savu gimeni noteikti pirmaa vietaa!
Es negribu teikt ,ka aizmirstam savas mammas,omiites uttTas nav vairs tik vienkaarsi -atdot!Taapeec man patiik iedot ,cik juutos labi pati,nedomaajot ,ka kaadreiz to dabuusu atpakal!:)

Jackie-loti patika tavas domas!:)

Es strādāju kops 16g.v Vidusskolas laikā strādāju par apkopēju- piepelnījos (tīrot ofisu), kā arī par auklīti. 16 mēnešus nostrādāju veikalā, paralēli koledžai, nespēju pavilkt, pārāk liela slodze, notika nelaime ar veselību, darbu nācās pamest. Vairs nestrādāju, uztur mani vecāki, jo dzīvoju pie viņiem. Vēl pāris mēneši un būšu beigusi koledžu. Tad gan centīšos kļūt patstāvīga. Piemetināšu,ka tos gadus, ko strādāju (4,5) man vecāki naudu nedēva, un nekoo nepirka, es pati sev pirku visu nepieciešamo. Koledžu viņi apmaksā.

Emmanuelle, te jau neviens nerunā par kaut kādiem sievas radiem :D bet būtu jocīgi, ja vīrs braukātu ceļojumos, bet sieva sev pat zābakus nevarētu nopirkt, ne?

Emmanuelle,paldies:)

vispār ikviena situācija ir individuāla un nekas nav viennozīmīgs

koncca,
tad sanāk, ka es strādājoša studente (ar zemiem ienākumiem) + studēju.. - esmu parazīts saviem vecākiem 21. gada vecumā?

es pienemtu

Protams, ka pieņemtu! :)

ari savus bernus atbalstitu ,neskatoties cik viniem gadu, jo man pasai ir ta,ka pec 18 g. vecuma sasniegsanas tevs naudu vsp nedod...jasaka,ka ir gruti un reizem dusmas uznak,ka cilveks ir tik nesaprtoss un egoistisks.

pieņemtu,tie taču ir mani vecāki/mana ģimene,kas man grib uzdāvināt dāvanu!

24 gadu vecumā auto un ceļojums - vai nu pati vai no brūtgāna.
Esmu no mammas savulaik 20 latus aizņēmusies. Kauns bija, bet tā nu bij sanācis. Tagad ļooooti patīk viņai kaut ko nopirkt vai aizvest kaut kur. :)