Zāra, tu raksti, lai aizbraucu romantiskās brīvdienās ar draugu, bet spēju domāt par romantiskām brīvdienām tikai ar to otro :(
Jā, es labi saprotu, ka iemīlēšanās ir nenoturīga, bet tas pats cilvēks tik ļoti saista - viņa nodarbošanās, dzīves uztvere un viss pārējais, ka tā vien domāju, cik ļoti mums viss saskanētu.
Bet es, protams, nezinu viņa nolūkus, kaut gan to, ka viņš arī galīgi mulst manā klātbūtnē un grib mani visu laiku satikt, protams, esmu pamanījusi. Bet nu kā jau teicu, tikai divas nedēļas pagājušas, par kāzu datumiem arī būtu dīvaini runāt :D
Un Zāra, jā, es piekrītu, ka pēc četriem gadiem tādas jaunas sajūtas kā iemīlēšanās ir tiešām kaut kas, ko gribas izbaudīt... Nav taču neviena, kas četrus gadus esot kopā, jūtas visu laiku kā no jauna iemīlējusies? Jūs man sakat par to būri, bet nu tas ir neizbēgami, man šķiet. Ne jau sliktā nozīmē, bet nu attiecības savā ziņā ir kā būrītis no ārpasaules. Kā tad no tā, lai izbēg? sarunāt ar draugu, ka tagad kādu mēnesi būs brīvās attiecības? Nu diez vai :D
Vienkārši atjaunot esošās attiecības? Bet nu es neteiktu, ka mums būtu bijusi baigā rutīna, viss jau bija forši, kopā atpūtāmies, kopā svētkus svinējām un uz pasākumiem gājām. Dzīvojam kopā, bet tāpat uz randiņiem gājām ar visu puļku dāvināšanu utt. Bet re kā, es tik un tā pamanījos visu sačakarēt :D