Kopā ar draugu jau pāri četriem gadiem. Nu nav tā, ka viņu nemīlētu, vēl joprojām tā ar skaidru prātu saprotu, ka viņš ir vienīgais, ko mīlu. Nu bet galvu jauc tas otrs, satikāmies (lai cik stulbi nebūtu) klubā. Bijām ar draudzenēm, un tur viņš arī bija, jau iepriekš viņu zināju, padejojām, parunājāmies, domāju, ka nu pilnīgi nekas tas nav un no rīta būšu aizmirsusi, bet nē, jo vairāk dienas iet, jo vairāk saprotu, ka tikai par viņu vien domāju. Un iepriekš taču pievērsuši uzmanību ir daudz citi vīrieši, bet nu tas pilnīgi neko nenozīmēja, jo bija man draugs - vienīgais pasaulē. Nesaprotu, kas tagad notika. Sirdij nepavēlēsi. Stulbums, man tiešām ir dusmas :D
Luīze, un ko tu darīji? Meties iekšā nezināmajā, vai arī aizmirsi un turpināji visu ar esošo draugu?