Interesanti/neveiksmīgi randiņi

oii.. Tas bija ļoti sen , bet velaizvien atceroties smiekliņš uznāk ;D
Ilgi sarakstijos ar kādu puisi , simpātijas virmoja gaisā utt, taureņi vēderā, tad nu pēc kādas 3.mēnešu ilgas čatošanas viņš beidzot mani uzaicināja uz restorānu (ne uz ātro ēstuvi ,bet restorānu) Beidzot satikāmies aci pret aci neviss tik dr.lv caur bildēm viens otru lūkojām, nepagāja ne 5 min kad puisis atvainojās un aizgāja uz WC , atnāca un tad atkal aizgāja, atnāca un atkal aizgāja.. nu katrā ziņā viņš pēc stundas ilgas skraidīšanas šādi atvainojās un pateica ,ka esot rota vīruss laikam piemeties un aizejot atkal uz WC neatgriezās. Es dabuju samaksāt pa vakariņām kuras apēdu tikai es un vel viena paliku pie galdiņa un tad nu centos lepni izsoļot no restorāna ;D Pēctam centos puisim paskaidrot ,ka lai neķer kreņķi un tā, ka vnk nesmuki ,ka aizbēga jo johaidī dabuju samaksāt brangu summu, viņš prasija lai pasaku savu konta nr , ka parskaitīšos naudu man tik cik samaksāju, es teicu lai iet švilpot ;D un tā kkā necentos vairs ar viņu sazināties ,kaut gan šis aicināja vel un vel uz restorānu :D

Man ne gluzi randiņs, bet vienkārši jauka īpazīšanās , Rīgā mācījos, interneta mums trīs nabaga meitenēm komunalkā nebija , nācās iet uz interneta kafūzi, lai draugus pārbaudītu ( tad tikai tas portāls parādījās )

Viena tādā reizē face.lv čatā ( varbūt kāda atcerās , bija čatiņš ar vizuālo , cilveciņi staigaja . nu lūk, sāku čatoties, patīkams puisis viens tā un sitā, ka tevi sauc, ko daries, kur atrodies .
Es rakstu - neta kafūzī ,
viņš - es arī
es - pretī depo ( klubiņš )
šis (pauze ) pie 5 minūtēm pie ieejas tiekamies ? :D

izrādījās, puisis sēdēja tai pašā kafūzī tikai citā zālē . izrādījās tikpat patīkams, papļāpājam, pastaigajām , jaukas atmiņas :)

Paty, ja tā bija taisnība, ka viņam piemetās rota vīruss, tad nabaga puisis, varu iedomāties, cik neveikli jutās. :D

Mans gadījums - bija rudens, bet tā kā esmu par interesantu laika pavadīšanu, izdomāju, ka vēlētos aizbraukt uz jūru, pie kam sen nebiju redzējusi tieši Baltijas jūru. Ar dienu nepaveicās - diezgan auksts, gandrīz visu laiku lija lietus, taču plāni netika mainīti un braucām ar sabiedrisko transportu līdz kādai pilsētai, kur sākumā pastaigājām. Aizstaigājāmies līdz upei, kur bija pavisam šaurs tiltiņš līdz laipai (laikam tā to sauca). Uzkāpām, es eju pirmā un.. dzirdu krakšķi, jūtu, ka pazūd pamats zem kājām un es iekrītu ūdenī līdz kaklam, jo mani paspēja satvert puisis. Peldēt neprotu. Kliedzu no šoka, tikusi uz sauszemes - histēriski smiekli mijās ar žēluma pilniem secinājumiem, un neizpratni, ko darīt tālāk utt. Abi un abu mantas bija pilnīgi slapjas, mans rudens mētelis slapjš, visas drēbes arī, jaunie zābaki, no somas ūdeni varēja kratīt ārā, tāpat kā no zābakiem, skolas pieraksti - izplūduši, telefons nedarbojas, makā viss slapjš utt. Puisis pamana, ka man saplēstas bikses, kad biju jau tikusi mājās, uz kājām pamanīju vairākus lielus zilumus, jo ūdenī bija kaut kāda konstrukcija no metāla dzelžiem. Sāka līt lietus. Līdz jūrai neaizgājām, no aukstuma drebēju kafejnīcā, pēc tam ceļā uz mājām, taču nesaslimu un nākamajā dienā biju skolā. Tajā pašā un nākamajās tikšanās reizēs ar to puisi bija vēl daudzas dīvainības, bet šī atmiņā ir visspilgtāk palikusi.